Latvijas skolas soma
Kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Tās mērķis ir, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt katram mūsu valsts skolēnam iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā klātienē iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības, Latvijas kultūrainavu, kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, vēsturisko mantojumu un radošās industrijas, un kas saistītas ar mācību un audzināšanas darba saturu.
Aktivitātes 2020./2021. mācību gadā
Aktivitātes 2021./2022. mācību gadā
Koncertlekcija "Mūsu stāsts par Rīgu".
3. septembrī Talsu Valsts ģimnāzijas 7. - 12. klašu skolēni piedalījās koncertlekcijā “Mūsu stāsts par Rīgu”. Skolēniem bija iespēja nokļūt muzikāli izzinošā ceļojumā laikā un telpā, kas vēstīja par Latvijas galvaspilsētas Rīgas vēsturi, tagadni un nākotni.
Koncertlekcijas laikā Jānis Ķirsis kopā ar dziedātāju, mūziķi Rūtu Dūdumu-Ķirsi un skolēniem devās izzināt Rīgas pirmsākumus: leģendu par "Lielo Kristapu", Augusta Deglava romānu "Rīga" un citus vēsturiskus notikumus, kā arī aicināja iepazīt šī brīža Rīgu un aizceļot nākotnē.
Viens no būtiskākajiem sagatavotās koncertlekcijas vēstījumiem ir ne tikai iepazīstināšana ar Rīgas kultūras procesiem vēstures un šodienas kontekstā, bet arī ļaut vaļu iztēlei un iesaistīties dialogā koncertlekcijas laikā.
Programmā iekļauta mūzika, kas tiešā veidā atspoguļo vēstures un mūsdienu notikumus Rīgā: gregoriskie dziedājumi, Riharda Vāgnera mūzikas piemēri, vācu, zviedru tautas melodijas, latviešu tautasdziesmas "Rīga dimd", "Rīga, mana baltā Rīga", "Pūt, vējiņi", latviešu komponistu darbi – Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava", "Es zinu, Tu esi", "Tavs karogs", kā arī citas iemīļotas Imanta Kalniņa, Renāra Kaupera, Jāņa Lūsēna u.c. komponistu dziesmas. Koncertlekcijas saturs caurvijas ar mācību saturu, ietverot gan audzināšanas, gan mūzikas un vēstures jautājumus.
3. septembrī 5.a klase apmeklēja Talsu novada muzeju. Izglītojošā programmā “Zīmes” skolēni iepazinās ar latviešu seno rakstu zīmēm – Māras zīmi, Dieva zīmi, Jumi, Zalkti un citām. Jaunieši mācījās izprast to nozīmi, ka zīmes bija domātas gan kā personīgo lietu atpazīšanai, gan aizsardzībai. Pēc tam, darbojoties grupās, pašiem vajadzēja atpazīt tās uz dažādiem priekšmetiem, atcerēties nosaukumus. Interesanti bija iepazīt arī dažādas senās lietas, uzzināt to nosaukumus, piemēram, abra, villaine, prievīte.
***
Pateicoties “Latvijas skolas somas finansējumam”, skolēniem ir iespēja apmeklēt muzejnodarbības, apskatīt kultūrvēsturiskus objektus ārpus sava novada. Laikā, kad Covid-19 apstākļos ģimenēs ievērojami mainījusies finansiālā situācija, mēs, kā skolotāji, esam īpaši pateicīgi, ka varam visu klašu skolēniem nodrošināt iespēju doties ārpus novada robežām.
Projekta “Latvijas skolas soma” finansējuma izmantošana septembrī
21. septembrī Talsu Valsts ģimnāzijas 9.b klases skolēni devās iepazīties ar Ventspils Jaunrades namu,kurā apmeklēja Baltijā modernāko un lielāko digitālo planetāriju, kā arī ar modernu teleskopu aprīkotu observatoriju. Jaunieši piedalījās izglītojošā nodarbībā, kas caurvijas ar vizuālās mākslas, datorikas, ģeogrāfijas, vēstures un dizaina saturu.
Pasākumu bija iespējams nodrošināt, izmantojot “Latvijas skolas somas” finansējumu. Par nodarbību planetārijā nav pieejama foto fiksāža, jo tā nav atļauta īstenot.
Ekskursijas laikā skolēni īstenoja karjeras izglītību, iepazīstoties arŠveices koncerna Bucher Industries uzņēmumu – komunālo automašīnu ražošana.
Skolēni saprata, lai veiktu atbildīgi un kvalitatīvi šo darbu, nepieciešamas fizikas, matemātikas un svešvalodas zināšanas.
***
21. septembrī 11. un 12.a klase devās mācību ekskursijā uz Liepāju, kurā skolēniem tika dota iespēja iepazīt vienīgo tūristiem atvērto militāro cietumu Eiropā, piedalīties muzejnodarbībā, izzinot vēsturi, iejūtoties dažādās lomās, iepazīties ar telpām.
Skolēni iepazinās ar 19. gadsimta beigās uzbūvētiem nocietinājumiem, kuri tika būvēti, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi no ienaidnieka uzbrukumiem. Ekskursijas laikā tika izzināta Liepājas pilsētvide un arhitektūra, apmeklējot nozīmīgākās apskates vietas, tostarp Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle.
Tika īstenota starppriekšmetu saikne ar mācību saturu vēsturē un sociālajās zinībās, ģeogrāfijā, bioloģijā un audzināšanā.
***
23. septembrī 2.a klases skolēni iepazinās ar skolu senatnē. Viņi devās uz Kubeles pamatskolu. Bērnus klasē sagaidīja senie skolas soli, tāfelītes, tinte, rakstāmspalva, 19.gadsimtā tapušie skolēnu proves raksti.
Atjaunotā saimniecības ēkā skolēni guva ieskatu skolas sētas vēsturē, muzeja etnogrāfisko priekšmetu krājuma kolekcijā. Dundagas novada pašvaldības Kubalu - skola muzeja misija ir uzturēt un saglabāt Kubalu skolas ēku un tai piegulošo teritoriju atbilstoši tās vēsturiskajai nozīmei un lietojumam, attīstot šīs lauku skolas memoriālo vērtību, parādot vietējam apvidum raksturīgos sadzīves priekšmetus, darba rīkus un nodarbes lauku sētā, apzinot vēstures un kultūras mantojumu apvidū, ko nosaka Dundagas pagasta vēsturiskās robežas.
***
30. septembrī Talsu Valsts ģimnāzijas 8.c klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Liepāju. Vispirms Ziemeļu fortos jaunieši piedalījās orientēšanās spēlē "Bēgšana no PSRS", kurā skolēniem, saliedēti darbojoties, vajadzēja pārvarēt dažādus šķēršļus, atrast draugu, kurš pats nav spējīgs pārvietoties, un nogādāt viņu drošībā – līdz zemūdenei. Komandai bija jādarbojas pēc devīzes „Viens par visiem, visi par vienu!”. Svarīgākais šajā spēlē bija komandas gars, savstarpēja izpalīdzība un „drauga pleca” sajūta. Pēc tam skolēni apmeklēja Karostas cietumu un piedalījās izrādē “Aiz restēm”, kas ir vēsturisks realitātes uzvedums ar skatītāju līdzdalību. Tas veidots pēc patiesiem stāstiem no Karostas virssardzes dzīves. Skolēniem bija jāiejūtas cietumnieka lomā, un viņi varēja iepazīties ar interesantākajiem un šokējošākajiem faktiem no cietuma vēstures.
Skolēni pēc mācību ekskursijas secināja, ka šādā veidā mācoties viņiem bija iespēja apgūt zināšanas un prasmes, kuras māca vēstures, ģeogrāfijas, sporta un sociālo zinību stundās. Skolēni attīstīja komunikācijas, pieklājības un pašvadītas mācīšanās prasmes.
***
30. septembrī Talsu Valsts ģimnāzijas 10. klase devās mācību ekskursijā. Pirmā pietura - Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Jaunieši aplūkoja plašajā muzeja teritorijā izvietotos objektus un izzināja vēstures liecības, kas stāsta par zemnieku dzīvi Latvijas laukos no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu beigām.
Skolēni muzeja ekspozīciju apzinājās kā kultūras mantojumu, guva priekšstatu par tā laika dzīves apstākļiem, arhitektūru, dzīves ritumu, tai skaitā, darba un sadzīves tradīcijām. Tika meklētas un pētītas dažādu jomu kā, piemēram, arhitektūras, mājokļu iekārtojuma, darbarīku un ikdienā lietojamo priekšmetu atšķirības novadu griezumā.
Apskates un diskusiju procesā tika realizēta caurvija ar sociālajām zinībām un vēsturi, ģeogrāfiju, kulturoloģiju, dizainu un tehnoloģijām. Tika stiprināta jauniešu nacionālā identitāte.
Ekskursijas galamērķis – Sigulda un Latvijā lielākais un senākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks ar tam raksturīgo bioloģisko daudzveidību, reljefa formu dažādību, gleznainām ainavām un savdabīgiem dabas un kultūrvēstures pieminekļiem.
Aplūkojām Siguldas Jauno pili un pils kvartālu, kā arī Livonijas ordeņa viduslaiku pili.
Diskutējām par Siguldas sakārtoto un ne tikai tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem pievilcīgo pilsētvidi.
Tika nodrošināta caurvija ar sociālajām zinībām, vēsturi, ģeogrāfiju, bioloģiju, kulturoloģiju, dizainu un tehnoloģijām.
Papildus garajām pastaigām, baudot skaisto dabu un apskates objektus, skolēni izmantoja iespēju aktīvi darboties lāzertaga poligonā, kur tika nodrošināta caurvija ar sportu.
***
Savukārt 9.c klase devās ekskursijā uz “Pilsētu izaugsmei” - Jelgavu. Priekšstatu par šo pilsētu skolēni bija ieguvuši, skatoties smilšu un ledus skulptūras, apmeklējot veikalus vai apciemojot radus. Taču šajā reizē, projekta “Skolas somas” atbalstīti, skolēni izsekoja vēstures elpai vairākos šīs pilsētas objektos.
Jelgavas pils (itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli) - lielākā baroka pils Baltijas valstīs, kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, Kurzemes guberņas administratīvais centrs, šodien - Latvijas Lauksaimniecības Universitātes galvenā mītne.
Skolēni guva priekšstatu par LLU fakultātēm, ielūkojās šīs augstskolas rektorātā un rektoru galerijā, redzēja aulu un citas pat studentiem nepieejamas telpas.
Jelgavas pils muzejs iepazīstināja ar vecās 13. gadsimta Livonijas ordeņa pils un pašreizējās pils būvniecības vēsturi, ļāva uzzināt par paveikto pils vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā.
Taču spilgtākie iespaidi tika iegūti Kurzemes hercogu kapenēs. Skolēnu interesi saistīja gan sarkofāgi un gan koka zārki (no 1569. līdz 1791. tajos apbedīti 24 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji), gan vīriešu un bērnu senie, savādie tērpi. Skolēni izprata, ko nozīmē restaurācija un cik svarīga tā ir, lai iegūtu pareizu priekšstatu par laikmetu.
Bijām priecīgi šajā saulainajā dienā būt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa skatu laukumā (37 m augsts), no kura paveras plašs skats uz Zemgales līdzenumu. Bet pirms tam vēl iepazinām vēsturiskās ekspozīcijas tornī. "Zemgale - Latvijas prezidentu šūpulis", "Jelgava un Sv. Trīsvienības baznīca laikmetu griežos" un "Tautastērps Zemgalē". Par to, ka skolēni vērīgi sekoja līdzi gides stāstījumam un atcerējās arī Latvijas vēstures stundās dzirdēto, liecina mājās pārvestais diploms.
Tautiskie raksti, latviskās spēka zīmes un mierīgie zemes un pasteļtoņi mākslinieces Anitas Jansones-Zirnītes gleznu izstādē. Tik daudzpusīga izvērtēs ekskursija Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.
Šī diena bija piepildīta. Skolēni guva ieskatu veiksmīga ģimenes uzņēmuma “Karameļu darbnīca” attīstībā. Bija iespēja gan redzēt, kā top garšīgās, košās, mazās karameles, gan arī katram pašam atvest mājās pašu veidotu lielu karameli puķītes, sirsniņas vai sliņķa meistarstiķa formā. Bet dienas noslēgumā savu fizisko spēku un veiklību, pieredzi un draudzīgumu visi apliecināja boulinga turnīrā, priecājoties par savu varēšanu.
Gribas ticēt, ka būs vēl arī citas ekskursijas, ka būsim atbildīgi un spēsim būt veseli šajā epidemioloģiski sarežģītākajā laikā.
***
Šī gada 10. martā, skaistā, pavasarīgi dzestrā, bet saulainā rītā, 9.c klases skolēni devās ekskursijā Rīgas virzienā. Saule un vējš jau bija deldējis ledu virs peļķēm, bet mēs nonācām uz ledus – Rīgas kērlinga hallē. Turpmāk ar respektu vērosim kērlingu, jo visi sapratām, cik grūts ir šis sporta veids. Saglabāt līdzsvaru uz ledus, pārvaldīt savas kustības un spēku, slidinot akmeni, novērtēt komandas lomu rezultāta sasniegšanā. Bez instruktoru palīdzības tur neiztikt! Tāpat kā ne bez paša nedrošības un kauna pārvarēšanas, bez kritieniem un panākumu prieka. Tā mums visiem bija pirmā reize ar slotu un akmeni uz kērlinga celiņa.
Projekta “Skolas somas” atbalstīti guvām nākamo, spilgto iespaidu Salaspils botāniskajā dārzā. Cilvēks, kuram ir mazo kaktusiņu kolekcija, bija sajūsmā redzēt tos tik daudz un tik lielus. Vienā telpā bija augi no tropu joslas, citā - subtropu augi. Varbūt dārza apmeklējums citā mēnesī būtu ievedis mūs košāku ziedu pasaulē, bet arī šajā reizē bija interesanti apjaust “Viedās oranžērijas” priekšrocības. Ik pa brīdim dzirdējām žalūziju aizvēršanos, lai aptumšotu, un lūku atvēršanu, lai atveldzētu. Vienīgi laistīšanas darbus veica siltumnīcu strādnieces.
Ekskursijā skolēni aptvēra, cik dažādu profesiju cilvēki strādā botāniskajā dārzā, kur viņi ieguvuši izglītību. Uzzinājām arī par brīvprātīgo darbu, lai botānisko dārzu uzturētu tik plašu un koptu.
Botāniskā dārza darbiniece Ludmilas kundze slavēja Talsu skolēnus par ieinteresētību un precīzām atbildēm veiktajos uzdevumos. Bet viss jau notika kā skolā. Kādam šie uzdevumi ļoti patika un bija azarts ātri atrast, atbildēt un būt pirmajiem, bet citam tas šķita garlaicīgi un nevajadzīgi. Mēs visi saņēmām viesskolotājas mazas dāvaniņas par pozitīvo attieksmi un labo veikumu.
Un visbeidzot teātra izrādes “Ferdinands un Luīze” apmeklējums Nacionālajā teātrī.
Frīdrihs Šillers, 18.gs otrā puse. Laiks toreiz un tagad! Vide toreiz un tagad!
Kaut arī bijām runājuši par Nacionālā teātra majestātiskumu un greznumu, par šī teātra lomu Latvijas tautas dzīvē, skolēnus pārsteidza un iepriecināja lielā lustra, skaistie samta krēsli, tepiķi koridoros un aktieru foto galerija. Interesanti bija vērot aktierus, kuri bija redzēti latviešu seriālos, atzina skolēni. Izrāde bija par mūžīgo tēmu – mīlestību. Mēs noteikti vēl pārrunāsim tēlu daudzveidību izrādē un tajā izmantoto simbolu nozīmi.
Visi dzīvojām līdzi Ferdinanda un Luīzes mīlestības liktenim, kuru sadragāja ļaunu, mantrausīgu, divkosīgu cilvēku viltus ziņa.
Paralēles šodienas dzīvē! Sagrozīta vēsture, viltus ziņas un nepatiesa vai nepilna informācija. Pārtrūkst cilvēku dzīves un viņu mīlas stāsti.
Informāciju apkopoja skolotāja Baiba Burkhardte
***
Pirmajā aprīlī 5. klases skolēni pēc ilga laika devās ekskursijā uz Rīgu. Vispirms pabijām Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstaigājām ekspozīciju zāles, pētījām dažādus iežus – salīdzinājām jau zināmos ar dažādiem interesantiem, krāsainiem minerāliem. Varēja sajust zemestrīces spēku un iepazīt vairākas citas dabas parādības. Dzīvnieku ekspozīcijā varēja salīdzināt savu augumu ar Latvijas lielāko zvēru – alni.
Skolēni raksta, ka patikusi interaktivitāte, kur varēja uzgriezt ratu, meklēt atbildes ekspozīcijā uz norādītajiem jautājumiem, pētīt lietas mikroskopā. Uzzinājām, ka taureņi ar lielāko spārnu laukumu, kukaiņi ar garākām kājām, ragainākā vabole, smagākā vabole mīt tropu joslā, kur silts un mitrs. Savukārt mazākais tauriņš, mazākā vabole dzīvo Latvijā. Skolēni varēja padomāt, kāpēc tā ir, kā tas ir saistīts ar klimatu. Ar aizrautību visi izmēģināja savus spēkus, vai, darbinot velosipēdu, var saražot pietiekami daudz enerģijas, lai rastos elektrība.
Pēc tam devāmies pastaigā gar Brīvības pieminekli un kanālmalu. Tad devāmies uz Latviešu biedrības namu skatīties izrādi “Arturs un apaļā galda bruņinieki”. Stāsts bija par četriem pusaudžiem, kuri, nonākot viduslaiku mūra pils muzejā, iekļūst aizraujošā piedzīvojumā. Tur viņi uzsāk galvu reibinošu cīņu par izkļūšanu no muzeja un savām baiļu sienām. Līdzīgi kā izlaušanās istabās, draugiem bija jāveic dažādi uzdevumi, lai tiktu laukā no muzeja. Stāsts par to, kā noticēt un kļūt par varoni. Salīdzinājumā varonība viduslaikos un mūsdienās. Pusaudžus uzrunāja aktivitāte, kas valdīja izrādes tēlu starpā. Vairumam patika tieši Ansels, kurš bija ļoti jautrs, smieklīgs puisis. Skolēni būtu vēlējušies, lai izrāde būtu garāka. Iesakām citiem pusaudžiem to noskatīties.
Sagatavoja skolotāja Asja Kuike
***
19. aprīlī Talsu Valsts ģimnāzijas 11. klase un 12.a klase devās mācību ekskursijā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. Skolēni no 11. klases piedalījās izzinošā nodarbībā “Medijpratība”, kurā bija iespēja mācīties kritiski izvērtēt informāciju masu medijos. Savukārt 12.a klases skolēniem bija nodarbība "Lasīšana kā pretošanās jeb pašizdots", kurā skolēni iepazinās ar pašizdotām grāmatām dažādos vēsturiskos periodos. Skolēni piedalījās orientēšanās spēlē ar uzdevumiem, lai labāk iepazītu bibliotēku un tās piedāvātās iespējas, kā arī apskatīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pastāvīgo ekspozīciju "Grāmata Latvijā", kas ir 21. gadsimta un bibliotēkas jaunā veidola iedvesmots stāsts par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā.
Ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" centrā ir grāmata – gan kā materiāls objekts, gan kā sociāla un garīga parādība, kas mainījusi un maina sabiedrību, cilvēku dzīves un prātus.
Ekspozīciju veido četras daļas, kas atklāj grāmatu no dažādiem skatu punktiem. Grāmatniecības vēsturei veltītajā daļā iespējams apskatīt Latvijā un latviski iespiestās grāmatas, kuras ir būtiski ietekmējušas Latvijas kultūru un nācijas identitāti.
Mikroizstāde ar nosaukumu "Maņas" veltīta lasītāja ķermeniskajai pieredzei saskarsmē ar grāmatu. Ar dažādu interaktīvu nodarbju palīdzību iespējams burtiski uz savas ādas, ar savu dzirdi, redzi un garšu pieredzēt grāmatu.
"Vara" aplūko grāmatu kā varas instrumentu – gan padarot apmeklētāju par politisku manipulāciju objektu, gan atsaucot atmiņā izjūtas, ko katrs reiz piedzīvojis, nonākot kāda suģestīva teksta varā. Savukārt ekspozīcijas daļa "Gars" atklāj grāmatu ne tikai kā garīgā un laicīgā garīguma mediju, bet ar "dzīvas" grāmatas instalācijas palīdzību ļauj nokļūt arī grāmatu fantāziju pasaulē.
Pēc bibliotēkas apmeklējuma skolēni devās uz Dailes teātri, kurā skatījās izrādi “Izrāde, kas saiet sviestā”.
“Izrāde, kas saiet sviestā” - tas gan ir jaunās Dailes teātra komēdijas nosaukums, nevis pats darba rezultāts, jo “izrāde nav sagājusi sviestā”.
Iestudējums ir precīzs oriģināls britu teātra trupas “Mischief Theatre” izrāde “The Play That Goes Wrong”, un to briti Londonas Vestendā spēlē jau 19 gadus. Lugas centrā stāsts par Kornlijas drāmas pulciņa entuziastiem, kas iestudē "Slepkavību Haveršamas muižā". Lugas autori izdomājuši pilnu buķeti ar negadījumiem, kas var notikt uz teātra skatuves iestudējuma laikā, un par situācijām, kas aktieriem mēdz rādīties ļaunākajos sapņos.
Teātra kritiķe Maija Svarinska dalās pārdomās: "Jauns, mums negaidīts komēdijas tips, žanrs. Brīžiem aizkustinoši, smieklīgi. Aizkustinoši tāpēc, ka ir ļoti asprātīga režijas un aktieru sadarbība. Brīnišķīgi spēlē aktieri un vajag iemācīties, kas ir angļu melnais humors!"
Skolēnu atziņas
Izrāde bija smieklu pilna, viegli uztverama, jo piedalījās zināmi aktieri. Izrādē bija daudz pārsteigumu un negaidīti pavērsieni. Aktieru teksts bija jāuztver tieši bez nopietnas domas, jo “izrāde sagāja sviestā”. Katram izrādes tēlam bija savs raksturs. Tika izmantota zināma mūzika, un melodijas, kas papildināja izrādes būtību.
Minētās aktivitātes tika īstenotas ar projekta ““Latvijas skolas soma” finansiālo atbalstu.
***
Šī gada 21. martā 9.b klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Rīgu, lai apskatītu kultūrvēsturiskos objektus, kas simbolizē Latvijas neatkarību un brīvību. Apzināties un ar cieņu izturēties pret nacionālās kultūras vērtībām, saglabāt un popularizēt tās. Noslēgumā noskatījāmies Dailes teātra izrādi pēc R. Ezeras stāsta motīviem "Cilvēkam vajag suni", veidojot vērtējošu attieksmi pret vēlamo un esošo cilvēku attieksmē pret dzīvniekiem un cilvēku savstarpējo attieksmi.
Minētās iniciatīvas bija iespējams realizēt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu.
***
Šī gada 13. aprīlī 7.a klase devās mācību ekskursijā ar mērķi apgūt vizuālās mākslas tēmu "Arhitektūra un vide", kur sasniedzamais rezultāts bija pētīt publisko ārtelpu, analizēt būves saderību ar vidi, veicināt pilsoniskas attieksmes veidošanos, kā arī stiprināt klases saliedētību un komandas garu.
Mācību ekskursijas laikā skolēni veica novērojumus Liepājas Karostas Ziemeļu fortos un Liepājas centra apbūvē. Atbilstoši mācību tēmai “Arhitektūra un vide”, jaunieši izpildīja uzdevumus:
1.Novērot un fiksēt (foto) vismaz vienu piemēru arhitektūras saderībai ar vidi.
2.Novērot un fiksēt (foto) divus ēkas fasādes rotājumua (telpiskus vai plaknē).
3.Novērot un fiksēt (foto) vienu vai vairākus pilsētvidē iederīgi izvietotu skulptūru piemērus.
4.Darbu veikt pāros.
5.Diskusijas nelielās grupās.
Minētās iniciatīvas bija iespējams realizēt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu.
***
Šī gada 14. aprīlī 7.b klase devās ekskursijā uz P. Stradiņa medicīnas vēstures muzeju ar projekta "Latvijas skolas soma" finansējumu. Medicīnas vēstures muzejā gidu pavadībā iepazinām gan cilvēka attīstību, gan medicīnas attīstību dažādos laika posmos. Interesantākie bija pirmie izgudrojumi kā rentgens, mākslīgās plaušas, transplantācijas atklājumi u.c. Ekskursija bija ļoti izglītojoša, kā arī skolēni spēja novērtēt mūsdienu medicīnas attīstību, kvalitāti un vērtību.
Kā šīs iestādes palildu vērtība bija tās atrašanās vieta - blakus Ukrainas neatkarības ielai, respektīvi, pretī Krievijas vēstniecībai. Gaidot autobusu, skolēni apskatīja protesta plakātus, uzrakstus, atbalsta vārdus un attēlus Ukrainai. Viņi minēja, ka, ieraugot visu savām acīm realitātē, saprot šo protestu pret Krieviju un atbalstu Ukrainai apjomu un nozīmību.
Lai skolēni gūtu izpratni par Nacionālās bibliotēkas darbību, skolēni piedalījās orientēšanās spēlē Nacionālajā bibliotēkā. Minētās aktivitātes papildināja arī mācību saturu latviešu valodā un literatūrā, vēsturē un dizainā.
***
Šī gada 26. aprīlī 1.c klase devās ekskursijā uz Spāres muižu, izmantojot “Latvijas Skolas somas” finansējumu. Muižā mūs sagaidīja skolnieces ome, kura ir šīs muižas vadītāja. Ekskursijas laikā iepazināmies ar ēkas arhitektūru, muižas senajām tradīcijām un vēsturiskajiem faktiem. Muižas bēniņos skolēniem bija iespēja apskatīt senus priekšmetus - senos gludekļus, dzirkles, bērnu ratiņus, televizorus, telefonus, skolas priekšmetus u.c.
Muižas dārzā iepazināmies ar nostāstu par Balto jaunavu, kurai par godu tika izveidota statuja “Meitene un putni”. Kopumā Spāres muižas parkā apskatāmi pieci vides objekti. Divi no tiem - priežu stumbru daļas ar dorēm (bišu koki), kuri uzstādīti kā vides objekti, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar senajām dravniecības tradīcijām.
Kaplūzu priede – priedes stumbra daļa atvesta no bij. Kaplūzu māju vietas Ģibuļu pagastā, netālu no Vēžezera. Kaplūzu mājās 1967. gadā uzņemts filmas “Kad lietus un vēji sitas logā” fragments. Priede sasniegusi dižpriedes apmērus un tās stumbrā ir divas dores.
Kalnnieku priede – otra resnākā priede Latvijā. Tās stumbra daļa atvesta no Kalnnieku māju vietas netālu no Spāres muižas. Lai gan priedes stumbra daļa ir diezgan trausla un sauskaltusi, dores vieta ir saglabājusies ļoti labi, jo koksne ir bagātīgi sveķota. Ekskursiju laikā jebkuram muižas apmeklētājam tiek sniegta informācija par senajām dravniecības tradīcijām apkārtnē.
Spāres laiva – izgrebts dižliepas stumbrs, kas izveidots laivas formā ar stumbrā ieaugušu jaunu liepiņu, no kuras izveidota spāre. Pie šī vides objekta apmeklētājiem tiek sniegta informācija par laiku 10 – 12 tūkstošu gadu atpakaļ – par Baltijas jūras veidošanos, jo netālie Ūdru kalni ir senās pagātnes jūras krasts.
Meitene un putni – ozolkoka statuja, kuru autors izveidoja pēc Spāres muižas seno nostāstu motīviem par Balto jaunavu.
Ozolkoka soliņš ar Ojāra Vācieša dzejas rindām, kuras uzrakstītas 80. gados, bet tik ļoti sasaucas ar mūsdienu situāciju Latvijā.
Visu šo vides objektu autors un uzstādītājs ir kabilnieks, kokgriezējs Aivars Bergmanis.
Minētie objekti papildināja arī mācību saturu latviešu valodā, vizuālajā mākslā, dizainā un tehnoloģijās.
Minētās iniciatīvas bija iespējams realizēt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu.
***
27. aprīlī 8.a un 8.b klase apmeklēja Liepāju, lai iepazītos ar Liepājas virssardzes vēsturi, iepazītos ar ekspozīcijām un kara ostas cietuma arhitektūru, vēsturi.
Skolēnu atziņas:
"Piedzīvojuma sajūtas, ekstrēmās situācijas, satraukums par nezināmo, iespēja attīstīt sadarbības prasmes, būt saliedētiem. Bija iespēja attīstīt prasmes meklēt informāciju, orientēties dažādos objektos, iegūt informāciju par dažādiem vēstures jautājumiem. Patika iepazīt pilsētas arhitektūru un vēsturiskās vietas."
Minētās iniciatīvas bija iespējams realizēt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu.
***
Šī gada 30. martā 10. un 12.b klašu kolektīvi devās mācību ekskursijā uz Rīgu. Diena tika sākta ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklējumu. Aplūkojām fotogrāfiju ekspozīciju “12 fotogrāfi / 125 fotogrāfijas / 10 sērijas”, kurā bija apskatāmi 12 latviešu pazīstamāko fotogrāfu darbi, tapuši 20.gadsimta 60. – 90. gados.
Izstādē “ES_TEXT” iepazināmies ar dažādiem mākslas darbiem, kuros ietverti teksti – tekstu māksla jeb lingvistiskais konceptuālisms. Tie bija Latvijas mākslā sastopamie darbi, kuros galvenais aspekts ir ideja, kas attēlota vārdos. Izstādē eksponēti 70 autoru 200 darbi – objekti un instalācijas, glezniecība un grafika, fotogrāfija un video, grāmatas un dienasgrāmatas, mākslinieku arhīvu materiāli.
Guvām arī ieskatu Intas Celmiņas personālizstādē “Pateikt nepasakāmo”.
Izstāžu apskates un savstarpējo diskusiju procesā tika realizēta caurvija ar sociālajām zinībām un vēsturi, kulturoloģiju, valodām, dizainu un tehnoloģijām. Tika stiprināta jauniešu nacionālā identitāte.
Lai stiprinātu komandas garu, devāmies uz ESCAPE ROOM. Visdažādāko tēmu “kvestus” izpildīt, iekļaujoties dotajā laikā, pa spēkam bija tikai patiesi saliedētām un attapīgām komandām. Jaunieši pierādīja sevi dažādās problēmu risināšanas situācijās.
Dienas noslēdzošais pasākums – sacensības boulinga spēlē notika izklaides centrā Rīga Plaza, kur tika realizēta vistiešākā caurvija ar sportu.
***
Šī gada 21. martā 8.c klases skolēni devās uz izzinošām nodarbībām “Ziedoņa klasē”. Nodarbības mērķis bija papildināt un nostiprināt zināšanas un kultūras izpratni par Imanta Ziedoņa personību un daiļradi. Izprot literārā darba tematiku, problemātiku un spēj analizēt varoņa rīcību, izmantojot paša pieredzēto analoģiskās situācijās. Izprot un ar cieņu izturas pret nacionālās kultūras vērtībām. Veicina sadarbību un klases saliedēšanu.
Mūsu klase bija pirmā, kas pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas viesojās „Ziedoņa klasē”. Muzeja darbiniece neslēpa prieku, ka atkal var klātienē tikties ar skolēniem. Klasi sadalīja trīs grupās, iesākumā bija viktorīnas jautājumi par rakstnieka Imanta Ziedoņa personību un daiļradi, taču pēc tam katra grupa nonāca savā izlaušanās istabā, kur skolēniem bija jāveic dažādi savstarpēji saistīti uzdevumu virknējumi, kas attīsta caurviju prasmes - lasītprasmi, radošumu, sadarbību un līdzdalību. Izlaušanās spēles laikā skolēni šos uzdevumus veica, balstoties uz Imanta Ziedoņa pasakām.
Boulinga spēles laikā skolēniem bija iespēja aktīvi pavadīt brīvo laiku, raisot azartu un cīņassparu spēles laikā. Skolēni bija draudzīgi un atbalstīja gan cits citu, gan arī skolotāju.
Ekskursijas noslēgumā 8.c klase apmeklēja Valmieras drāmas teātra viesizrādi Dailes teātrī „Cilvēkam vajag suni.” Izrāde ir balstīta uz R. Ezeras tāda paša nosaukuma stāstu grāmatu, ar kuras saturu skolēni bija jau iepazinušies šī gada literatūras stundās. Izrāde nominēta 2019./2020. gada sezonas Latvijas teātru gada balvai kategorijā "Gada izrāde pusaudžiem". Skolēni novērtēja iespēju pēc tik liela pārtraukuma apmeklēt teātra izrādi un izrādes laikā juta līdzi katra sunīša liktenim.
Minētās iniciatīvas bija iespējams realizēt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu.
***
Šī gada 22. aprīlī 2.a klase devās ekskursijā uz Salmu muzeju un Pūres šokolādes muzeju. Projekts "Latvijas skolas soma" finansēja ceļa izdevumus. Salmu muzejā ikviens skolēns apskatīja un uzzināja, ko var izveidot no dabai draudzīga materiāla. Salmu darbnīcā apguva praktiskas iemaņas salmu figūru veidošanā. Pūres šokolādes muzejā ikvienam skolēnam bija lieliska iespēja iepazīties ar šokolādes rašanās stāstu „Pure Chocolate”, kā arī skolēniem bija iespēja pagatavot katram savu šokolādi. Ekskursija bija ļoti izglītojoša, kā arī skolēni spēja novērtēt cilvēku roku darbu kā vērtību mūsdienās. Skolēni izprata, cik smagu darbu ir darījuši cilvēki 100 gadus atpakaļ. Skolēni ekskursijas laikā uzzināja daudz un dažādas lietas no vēstures faktiem. Minētās aktivitātes papildināja arī mācību saturu latviešu valodā, dizainā, sociālās zinībās un dabas zinībās.
***
Šī gada 29. aprīlī 2.b un 2.c klases ciemojās Tukumā Salmu muzejā un gatavoja šokolādi Pūrē. Saulainā 29. aprīļa rītā devāmies ilgi gaidītajā mācību braucienā maršrutā Talsi-Tukums-Pūre-Talsi. Vispirms piedzīvojumi mūs veda uz Salmu muzeju Tukumā. Salmu muzejā aplūkojām gandrīz 600 dažādas, unikālas salmu un siena skulptūras un lelles. Tie ir no salmiem un siena veidoti pasaku tēli, vairākas tematiskas kolekcijas un liela izmēra skulptūras. Pašas iecienītākās no tām mums likās Runcis zābakos, Tobago pirātu kuģis un mazāki un lielāki dzīvnieciņi un pasaku tēli.
Pēc muzeja apmeklēšanas mums bija iespēja iesaistīties nodarbībā “Kā salmi pārtop pasaku tēlos” un pagatavot arī savas siena figūriņas – gliemezīšus vai sēnītes. Savus darbiņus prezentējām un ieguvām apliecības par siena figūriņas veidošanas pamatu apgūšanu. Lepnums par jaunajām prasmēm bija liels, un katrs savu figūriņu vedām līdzi uz mājām, lai parādītu arī ģimenei.
Pēc čakla darba devāmies uz Pūres šokolādes muzeju, tur iepazināmies ar kakao pupiņu ceļu līdz Pūrei, ar šokolādes pagatavošanas vēsturi, šokolādes veidiem. Aplūkojām muzeja ekspozīciju, skatījāmies filmu par kakao pupiņu iegūšanu un uzzinājām daudz jauna.
Kad bijām gana daudz uzzinājuši, iemēģinājām roku šokolādes pagatavošanā. Pagatavojām gan šokolādes konfektes ar ķiršu krēma pildījumu, gan šokolādes konfektes uz kociņa. Pēc tik salda baudījuma degustācijā varējām doties mājās.
Šī diena bija gan izzinoša, aktīva un radoša, gan salda un pārsteigumiem bagāta!
Minētās aktivitātes Salmu muzejā bija iespējams veikt ar projekta “Latvijas skolas somas” atbalstu.
***
5. maijā, pateicoties programmas "Latvijas skolas soma" finansējumam, 4.b klases skolēni iepazina pirmo skolu Dundagas muižā - Kubalu skolu. Tā tika dibināta pirms 180 gadiem un kopš 1972. gada šeit ir muzejs. Kubalu skola var lepoties ar seniem skolas soliem, spalvu rakstāmrīkiem, skursteņnamu ar īstu uguni un 1878. gadā izbūvētām jumtistabām ar skolotāja Ernesta Dinsberga lietām. Skolēniem bija iespēja iejusties mācību stundā - rakstīt, rēķināt tā, kā to darīja pirms 100 gadiem. Iepazina, ka skolā ne tikai mācījās, bet arī strādāja saimniecībā, lai nodrošinātu iztikšanu. Liels paldies muzeja darbiniekiem par lielisko nodarbību!
"Kas darāms, šodien jāpadara:
Kas zin vai rīt vairs paspēt var."
(skolotājs Ernests Dinsbergs 1816-1902)
Pēc tam skolēni apmeklēja nodarbību "Slīteres nacionālā parka bagātības: dabiskais mežs, zāļu purvs". Skolēni varēja pētīt dabisko mežu, augus, mērīt gaisa, ūdens un zemes temperatūru, iepazīt putnus un dzīvās būtnes. Paldies nodarbības vadītājai Baibai Rallei (Dabas aizsardzības pārvaldes Slīteres Nacionālā parka dabas centrs)!
***
12. maijā 4.a klase devās izzinošā ekskursijā uz Kolku. Pirmā pietura bija Kolkas Lībiešu saieta nams. Mūs sagaidīja nama saimnieces Ilze un Andželika. Lībiešu saieta nama vadītāja Ilze iepazīstināja ar lībiešu vēsturi un kultūras iezīmēm.
Sadalījāmies grupās un spēles varēja sākties. Izspēlējām atmiņas spēli, kurā blakus attēliem bija vārdi latviešu un lībiešu valodā.
Latviešu valodā ir daudz vārdu, kas aizgūti no lībiešu valodas. Nākamajā spēlē vajadzēja atrast katram latviešu vārdam atbilstošu aizguvumu no lībiešu valodas.
Salikām dažādas puzles ar lībiešu tautas tērpu fragmentiem, arī zilās govs attēlu.
Ar nepacietību gaidījām, kad atļaus pašiem atvērt neskaitāmās durtiņas ekspozōcijā, aiz kurām slēpās dažādas taustāmas, skatāmas liecības par lībiešu sadzīvi, kultūru, tradīcijām.
Aplūkojām arī izstāžu zālē interaktīvu ekspozīciju "Tautasdziesmu teicējas 1991".
Nākamā pietura – jūras krasts Vaidē, kur mūs sagaidīja Baiba Ralle, Slīteres Nacionālā parka dabas centra Dabas izglītības darba speciāliste. Spēles, praktiski uzdevumi jūras piekrastes izpētei. Visinteresantāk bija zvejot dažādus kukaiņus Vaides dīķī un pēc kukaiņu noteicēja noteikt, ko esam noķēruši. Noķērām spāru kāpurus, makstenes kāpuru, ūdens ēzelīšus, dēles, ūdens skorpionus, pat noķērām zivi.
Apguvām dažādas spēles, kuras varēsim spēlēt garajos starpbrīžos.
Laiks uzlabojās un, kad Mazirbē ēdām īstā picas krāsnī ceptas picas, jau spīdēja saule.
Nedaudz iestiprinājušies, devāmies uz Eksotisko dzīvnieku parku Dundagā. Ļoti patika pabarot lamas, alpakas, ponijus, aitas, zaķīšus un dzīvniekus, kuru nosaukumus grūti atcerēties. Vienīgi žēl, ka mazie sivēntiņi bija pārāk bailīgi.
Visi noguruši, bet laimīgi atgriezāmies mājās.
Paldies visiem, kas mūs atbalstīja, lai šī fantastiskā ekskursija būtu iespējama!
Minētās iniciatīvas bija iespējams veikt ar projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu.
***
18. maijā 3.a un 3.b klase devās ekskursijā uz mums nezināmo Zanzibāru. Tur mūs gaidīja patiesi īsts un aizrautīgs piedzīvojums! Minjons un Banāns, mūsu vadītāji, iesaistīja mūs interesantās un spraigās ,,Jautrās cīņas” sacensībās. Bija nepieciešama gan veiklība, gan ass prāts, bet galvenais – prasme sadarboties ar savas komandas biedriem. Piknikā cepām desiņas un maršmelovu zefīriņus.
Pēc tam apmeklējām skaisto Jaunmoku pili. Uzzinājām, ka pils celta pirms 120 gadiem kā medību pils, tajā ir iekārtots arī medību muzejs. Tā kā notika pils jumta remontdarbi, tad celtnieki mums pastāstīja, ka pils jumtu noklās ar dakstiņiem. Paši noskaidrojām, ka pils būvniecībā izmantoti gan akmeņi, gan sarkanie ķieģeļi. Ļoti interesanti bija logi, jo katrā stāvā tie bija savādāki. Interesanti bija arī daudzie tornīši un skursteņi pils jumtā. Arī pils dārzs bija pilns pārsteigumiem.
Ekskursija bija ļoti interesanta, novēlam arī citiem to piedzīvot!
3.a un 3.b klases skolēni un skolotājas
***
18. maijā 1.a un 1.b klase devās ekskursijā uz Ventspili. Amatu mājā mūs sagaidīja smaidīga skolotāja, un nodarbība bija par seno laiku skolu. Skolēni iepazinās ar veco laiku ābeci, mēģināja lasīt vecajā drukā, izmēģināja rakstīšanas prasmes ar grifeli uz mazajām tāfelītēm, mācījās skaitīt ar skaitīkļiem. Skolēniem tika pastāstīts, cik kārtīgi agrāk skolā bija jāuzvedas un, ja tas nenotika, tad skolotājs varēja bērnus sodīt.
Ļoti aizraujoša un interesanta nodarbība bija Ventspils planetārijā. Skolēni vispirms apskatīja observatoriju, vēroja sauli ar speciālām brillēm. Pēc tam bija praktiska nodarbība par Saules sistēmu un filmiņa. Tas bija tik aizraujoši! Par nodarbības apmeklējumu skolēni dabūja dāvaniņu un sertifikātu.
Ekskursiju noslēdzām Piejūras parkā ar Džungļu taku un izklaidēm svaigā gaisā.
Diena bija izdevusies un pilna pozitīvām emocijām.
1.a un 1.b klases skolēni un skolotājas
***
20. maijā 6.b klase devās kopīgā ekskursijā uz Ventspilī esošo Livonijas Ordeņa pili. No visām ekskursijas iespējām tika izvēlēta muzejpedagoģiskā programma "Mana pils". Šī programma ir ieteicama tiem, kuri pirmo reizi apmeklē pili.
Šajā programmā skolēniem bija iespējams saņemt nelielu teorētisko ievadlekciju pirms pašas ekskursijas, lai labāk izprastu pils noslēpumus. Skolēni tūlīt būs beiguši 6. klasi, un, uzsākot mācības 7. klasē, mācību saturā vēsturē būs jāapgūst šis gadu posms. Skolēniem bija iespēja uzzināt informāciju par to, kā radusies Livonijas Ordeņa pils, kāpēc un kā tā ir celta, kā jauni puiši kļūst par bruņiniekiem un mūkiem.
Pēc tam sekoja praktiskā daļa, kad devāmies pils teritorijā, lai uzzinātu katras telpas vēsturi. Ja katra vēstures nodarbība varētu būt tik izzinoša, vizuāli iespējama, ka vari atrasties vēsturē un to sataustīt un izbaudīt, tad skolēniem vēstures priekšmets būtu vismīļākais no visiem priekšmetiem.
Minētā iniciatīva tika atbalstīta no “Latvijas skolas somas” projekta finansējuma.
20. maijā 9.a klase apmeklēja Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, lai piedalītos muzejpedoģiskā programmā „Gatavošanās eksāmenam”, kura piemērota 9. un 12. klašu skolēniem, gatavojoties eksāmenam vēsturē. Programma notiek muzeja plašajā ekspozīcijā. Tās laikā skolēni gan apskata unikālas Latvijas vēstures liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, gan aizpilda uzdevumu lapu – īsu Latvijas vēstures galveno notikumu apkopojumu. Vēl jaunieši apmeklēja Svētā Pētera baznīcas torni, kurš ir viens no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs. No torņa skatu laukuma paveras lieliskā Rīgas pilsētas panorāma – viduslaiku Rīga un mūsdienīgā Rīga, Daugavas upe ar plašo ostu un Rīgas jūras līci. Sv. Pētera trīsjomu bazilikas iekštelpās bija iespēja iepazīties ar celtnes vēsturi, kā arī apskatīt vairākus oriģinālus interjera elementus – kapenes, restaurētas akmens un koka epitāfijas, 1596.gadā izgatavotu milzu bronzas žuburu svečturi. Minētās aktivitātes deva iespēju īstenot SR vēstures satura apguvē.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja muzejpedoģiskā programma „Gatavošanās eksāmenam” piemērota 9. un 12. klašu skolēniem, gatavojoties eksāmenam vēsturē. Programma notiek muzeja plašajā ekspozīcijā. Tās laikā skolēni gan apskata unikālas Latvijas vēstures liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, gan aizpilda uzdevumu lapu – īsu Latvijas vēstures galveno notikumu apkopojumu.
BAZNĪCAS INTERJERA EKSPOZĪCIJA, MAINĪGĀ EKSPOZĪCIJA UN SKATU TORNIS
Aicinām apskatīt vienu no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs.No torņa skatu laukuma paveras lieliskā Rīgas pilsētas panorāma – viduslaiku Rīga un mūsdienīgā Rīga, Daugavas upe ar plašo ostu un Rīgas jūras līci.Sv. Pētera trīsjomu bazilikas iekštelpās ir iespēja iepazīties ar celtnes vēsturi, kā arī apskatīt vairākus oriģinālus interjera elementus – kapenes, restaurētas akmens un koka epitāfijas, 1596.gadā izgatavotu milzu bronzas žuburu svečturi.
Minētās iniciatīvas bija iespējams īstenot izmantojot Latvijas skolas somas atbalstu.