Lietotāja profils
Ielogojies ar kādu no sociālajiem tīkliem

draugiem.lv twitter.com facebook.com
Ieskaties
Notikumu kalendārs
Ģimnāzija sociālajos tīklos

Aktualitātes

Ēnu diena 2021

Ņemot vērā valstī pastāvošos pulcēšanās ierobežojumus un neprognozējamu epidemioloģisko situāciju tuvākajos mēnešos, ĒNU DIENA 10. februārī tiek atcelta.

“Junior Achievement Latvia” seko līdzi epidemioloģiskajai situācijai un ar to saistītajiem pasākumu norises ierobežojumiem un, ja tas būs iespējams, ĒNU DIENA tiks pārcelta uz vēlāku norises laiku 2021.gadā.

*** 

25.novembrī Talsu Valsts ģimnāzijas 9. - 12. klašu skolēniem bija iespēja iepazīt dažādas profesijas. Zoom nodarbībā tikās 12 absolventi un 60 skolēni. Skolēni varēja iepazīt ne tikai profesijas, bet arī dzirdēt pieredzes stāstus, ieteikumus nākotnes izvēles veikšanā. Galvenā atziņa, ko minēja absolventi ir: "Neviens tev neko nenoliks priekšā, tev jāpiemīt iniciatīvai darīt!"

Pasākuma lektori:

1. Justīne Leitarte - darbs STEM jomā ar fokusu uz cilvēku drošību, darbs Facebook, tagad TikTokā. Studijas Anglijā - Politoloģija, dzimumu, vardarbības un konfliktu risināšana.

2. Līva Skolmeistare - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vecākā juriskonsulte, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvente, absolvējusi Edinburgas un Amsterdamas universitātes maģistra programmas.

3. Madars Plepis - Kurzemes rajona tiesas tiesnesis.

4. Karlīna Druviņa - Ekonomikas un kultūras augstskola, Kultūras vadība.

5. Klāvs Adiņš - RSU, Medicīnas fakultāte, ārsts.

6. Evelīna Volanska - Rīgas Stradiņa universitāte, Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas.

7. Lelde Švarca - Utena University of Applied Sciences, Lietuvā, programma Sociālais darbs, profesija sociālais darbinieks.

8. Klāvs Priedītis - IT, RTU.

9. Reinis Boters - Latvijas Kultūras akadēmija, dramatiskā teātra aktiermāksla, teātra režija.

10. Artis Zutis - Latvijas Lauksaimniecības universitāte, profesionālā bakalaura studiju programma “Lauksaimniecība”.

11. Daina Andriksone - Rīgas Stradiņu universitāte, Ergoterapijas programma.

12. Grēta Grantiņa - dziedātāja, mūziklu dalībniece.

Pedagogs karjeras konsultants Ieva Smildzēja

 

Karjeras nedēļa no 26. - 30. oktobrī

https://ki.viaa.gov.lv/


No 26. līdz 30. oktobrim visā Latvijā gan klātienē, gan tiešsaistē norisinās Karjeras nedēļa, kuru jau astoto gadu sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Ņemot vērā Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumus valstī, Karjeras nedēļas pasākumi, radošās darbnīcas un diskusijas 2020. gadā galvenokārt notiek attālināti un tiešsaistē. Karjeras nedēļa šogad ir veltīta karjeras lēmuma pieņemšanas procesam, izmantojot profesijas izvēlei pieejamos resursus, ieklausoties skolotāju, karjeras konsultantu, ģimenes locekļu, darba devēju, draugu un sabiedrībā zināmu jauniešu pieredzē. 

“Karjeras izvēlē ir iesaistīti daudzi jaunieša dzīvē nozīmīgi cilvēki - skolotāji, karjeras konsultants, ģimenes locekļi, draugi. Šī gada Karjeras nedēļas laikā aicināsim audzēkņus ieklausīties dažādu veiksmīgu profesionāļu pieredzes stāstos un uzzināt par iespējām saņemt atbalstu savas izglītības tālākā ceļa izvēlē,” akcentē VIAA direktore Dita Traidās.

Lai mudinātu jauniešus ieklausīties gan sevī, gan citos un izmantot viņiem plaši pieejamo karjeras atbalstu no skolotājiem, karjeras konsultantiem un vecākiem, kā arī pieņemt izsvērtu lēmumu par savu karjeru, 2020. gada Karjeras nedēļas sauklis ir “Klau! Sadzirdi savas iespējas”.

Viens no Karjeras nedēļas centrālajiem pasākumiem būs tiešsaistes diskusija skolotājiem, karjeras konsultantiem un vecākiem 27. oktobrī, kuras laikā moderatora Edija Boša vadībā tās dalībnieki diskutēs par paaudžu atšķirībām un ģimenes lomu karjeras izvēles jautājumos. Savukārt 28. oktobrī moderators Magnuss Eriņš vadīs tiešsaistes pasākumu jauniešiem, kurā piedalīsies arī karjeras eksperti un Latvijā zināmi uzņēmēji. Tajā ar savu pieredzi karjeras izvēlē dalīsies panākumiem bagāti jaunieši, kuru vidū ir pazīstamā volejboliste Tīna Graudiņa, mūziķe Patrisha un kosmosa tehnoloģiju izstrādātājs Roberts Gotvalds. 

Karjeras nedēļa nav iedomājama bez tās galvenajiem organizatoriem reģionos – Latvijas pilsētu, novadu un pašvaldību apvienību izglītības iestādēm un Profesionālās izglītības kompetences centriem (PIKC), kuri piešķir pasākumam nacionālu mērogu. Karjeras nedēļas laikā jauniešiem būs iespēja saņemt interesējošo informāciju un atbildes par karjeras izvēles jautājumiem no vietējiem uzņēmumu vadītājiem un karjeras konsultantiem, kā arī virtuāli paviesoties dažādu nozaru uzņēmumos. Karjeras nedēļas pasākumu mērķis ir veicināt atvērtu diskusiju vecāku, skolotāju, darba devēju un audzēkņus starpā, lai tādējādi atvieglotu karjeras izvēles procesu. 

Karjeras nedēļas laikā izglītības iestādēs Latvijā notiks arī dažādi citi ar profesijas izvēli saistīti pasākumi, virtuāla saziņa ar uzņēmumu un universitāšu pārstāvjiem, diskusijas, radošās darbnīcas un citas ar profesiju izpēti un iepazīšanu saistītas aktivitātes. Tāpat jauniešiem būs iespēja virtuāli paviesoties dažādās mācību iestādēs, saņemt interesējošo informāciju par studiju iespējām Latvijā un ārvalstīs, izzināt populāru profesiju aizkulises, kā arī saņemt praktisku informāciju par karjeras atbalsta veidiem un instrumentiem savu spēju un interešu izzināšanai. Ņemot vērā Covid-19 ierobežošanas pasākumus un attālināto mācību procesu skolās, liela daļa ar profesiju izzināšanu un karjeras plānošanu saistīto pasākumu notiks tiešsaistē, savukārt daļa tiks realizēti tuvāko mēnešu laikā pēc Karjeras nedēļas noslēgšanās, ņemot vērā epidemiologu rekomendācijas un atbildīgo iestāžu rīkojumus.

Pasākuma aktualitātēm un programmai var sekot līdzi vietnē viaa.gov.lv/karjerasnedela un sociālajos tīklos facebook.com/TavaiKarjerai, twitter/TavaiKarjerai. “Karjeras nedēla” tiek īstenota VIAA īstenota projekta “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros. To finansē Eiropas Sociālais fonds un valsts.







TOP10 prasmes 2020

1.      Kompleksa problēmu risināšana - spēja saprast cēloņsakarības un kopsakarības un izmantot tās sarežģītu jautājumu risināšanā.

Veidi, kā to apgūt ir vismaz divi – spēļu spēlēšana un programmēšana, katrs var izvēlēties sev atbilstošāko. Abas lietas palīdz meklēt un atrast kopsakarības, vienojošos elementus starp sākotnēji savā starpā it kā nesaistītām lietām. Tieši iemaņas redzēt visus jautājuma aspektus un dimensijas ir svarīgas, meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.

2.      Kritiskā domāšana – spēja nošķirt faktus no viedokļiem, analizēt argumentus un izdarīt secinājumus.

Teiciens – ir viens pareizais viedoklis, un tas ir mans – nav radies tāpat vien. Cilvēki ir tendēti vispārināt savu personīgo viedokli, tāpēc savā dzīvē neapzināti meklējam avotus, kas apstiprina viņu nekļūdīgumu. Tāpēc, lai neiekristu "paštaisnuma slazdos", jau no mazotnes un visā dzīves laikā ir svarīgi apzināti iepazīties ar atšķirīgiem viedokļiem, īpaši svarīgi ir izzināt tos, kas ir pretēji mūsu uzskatiem. Ne velti, gan rakstot sacerējumu skolā, studiju darbu vai veidojot materiālu masu medijā, mūs skolotāji aicina iepazīties ar vismaz trijiem atšķirīgiem viedokļiem vai teorijām par doto tematu. Tas trenē ne tikai spēju uzklausīt, formulēt un argumentēt savu viedokli, bet arī būtiski paplašina redzesloku un padara saskarsmi ar līdzcilvēkiem daudz patīkamāku.

3.      Kreativitāte – spēja pilnveidot.

Prasme, kas automātiski tiek piedēvēta radošo industriju pārstāvjiem un izslēgta kā nevajadzīga eksakto nozaru speciālistiem. Patiesībā kreativitāte nav nekas cits, kā spēja nemitīgi pilnveidot jebkuru procesu. Un katrā jomā ir procesi, ko varam uzlabot, padarīt tos vieglākus vai tieši pretēji - interesantākus. Alberts Einšteins ir teicis: "Neprāts ir tas, ka tu turpini darīt to pašu, taču sagaidīt gribi citu rezultātu." Tāpēc katru dienu mēs savā darbā, mācībās vai ikdienas darbos varam atrast lietas, ko darīt, ja ne labāk, tad citādāk, jo tas ir vienīgais veids, kā iegūt citu rezultātu.

4.      Cilvēku vadīšana – spēja noteikt mērķus, aizraut un motivēt darbam, sasniegt rezultātus.

Prasme, kas netiek iegūta automātiski līdz ar vadītāja amatu, ja vien ar cilvēku vadīšanu mēs nesaprotam bezierunu pakļaušanos un administratīvās vai kādas citas varas izmantošanu. Mums jāmācās saprast, ka neapstrīdamu autoritāšu laiks ir pagājis. Īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ir tendēti ne tikai uz mērķu sasniegšanu, bet arī procesu. Tāpēc nākotnes vadītājiem būs jāspēj aizraut ne tikai ar lielām idejām, bet arī jānodrošina darbinieku motivācija visa procesa gaitā, vienlaikus panākot arī konkrētu un izmērāmu rezultātu sasniegšanu.

5.      Sadarbība ar citiem – spēja mijiedarboties un veidot pozitīvu sadarbības pieredzi ar citiem cilvēkiem.

Ļoti svarīga prasme, kas noteikti vieglāk padosies cilvēkiem, kas dabiski izjūt empātiju pret apkārtējiem un pasauli kopumā. Sadarbība ideālā formā ir "win win situācija", nevis kompromiss. Tas nozīmē maksimizēt ieguvumus visām pusēm jeb meklēt izdevīgumu cita cilvēka vietā. Lielisks sadarbības treniņš ir visa veida brīvprātīgo darbs, kas liek nolikt malā savu ego un sadarboties ar citiem kopīga mērķa vārdā. Mācības jāsāk jau no mazotnes un to darīt iespējas ir visplašākās – iegādājieties mājdzīvnieku, piedalieties vides sakopšanas talkās, piedalieties kādas konferences vai sporta pasākuma organizēšanā…Katrs var atrast sev tīkamāko nodarbi vai tieši pretēji – izaicināt sevi paveikt kaut ko līdz šim neierastu.

6.      Emocionālā inteliģence – spēja nodalīt cilvēku no viņa viedokļa un rīcības, cieņpilna attieksme pret atšķirīgo.

Prasme, kas nepieciešama, lai sekmīgi sadarbotos ar citiem. Tās pamatā ir vērība – spēja nolasīt un saprast citu domas, rīcības motīvus. Nereti mēdz teikt, ka tā ir spēja saprast neverbālo komunikāciju jeb vārdos nepateikto. Reizē tas ir arī elastīgums – spēja pielāgoties dažādām pārmaiņām, tādējādi vairojot cilvēka stresa noturību un spēju adekvāti rīkoties arī nestandarta situācijās. Lai trenētu emocionālo inteliģenci, palīdzēs visi uztveres noturības un vērības treniņi, kas pielīdzināmi fiziskajiem treniņiem sporta zālē, tikai šajās nodarbībās tiek trenēts mūsu prāts.

7.      Spriedumi un lēmumu pieņemšana – prioritāšu un vērtību apzināšana.

Nereti cilvēkiem lēmumu pieņemšanu apgrūtina fakts, ka viņi nav noteikuši savas prioritātes un neredz kopējo "spēles laukumu". Tāpat bieži iztrūkst vērtību jeb "sarkano līniju" (lietas, ko tu nekad nedarīsi) definēšana. Tā rezultātā pazūd fokuss un lēmumu pieņemšana ir haotiska. Svarīgi atcerēties par tā saucamo "kuģa principu" - tāpat kā kuģis var sasniegt galamērķi, arī izsvērtu lēmumu cilvēks var pieņemt tikai tad, ja zina, no kurienes uz kurieni tas dodas un ar kādu mērķi viņš to dara. Tāpēc 1. janvāra apņemšanos sarakstu vajadzētu aizstāt ar ikgadēja prioritāšu saraksta veidošanu, kam secīgi būtu jāatspoguļojas katrā tālākā lēmumā un rīcībā.

8.      Klientu jeb servisa orientācija – spēja iejusties otra "ādā", saprast citu vērtības un argumentus.

Viens no iemesliem, kāpēc daudzas it kā labi iedomātas biznesa idejas piedzīvo sakāvi, ir priekšizpētes trūkums. Kā rezultātā tirgū tiek piedāvātas preces un pakalpojumi, kuri nevienam patiesībā nav vajadzīgi vai to pārdošanā tiek izmantoti aplami argumenti. Tāpēc, pirms kaut ko pārdot, uzziniet, vai kāds un ar kādiem nosacījumiem to vēlētos pirkt. Arī šeit nav nekā labāka kā trenēties pārdot savu ideju vai pirmo produktu (prototipu). Ja jums izdosies pārliecināt tuvākos līdzcilvēkus, varat būt diezgan drošs, ka izdosies pārliecināt arī plašāku auditoriju. Uzdevums – paraugieties uz savu darbu no klienta perspektīvas, un daudzas lietas kļūs skaidrākas.

9.      Sarunu vešanas prasmes – mērķtiecīga un apzināta komunikācijas veidošana.

Prasme, kas svarīga gan darbā ar klientiem, gan saskarsmē ar sadarbības partneriem un darbinieku vadīšanā, bet kurai mēs nepievēršam pienācīgu uzmanību. Cik no jums uz nopietnām darījumu sarunām, nerunājot jau par ikdienu, dodas ar skaidru sarunu plānu, noslīpējis savu galveno vēstījumu un argumentāciju, izstrādājis vismaz divus scenārijus – plānu A un B? Visticamāk, atbilde ir nē, jo mēs taču visi protam komunicēt un darām to katru dienu. Iespējams arī tā, bet, ja gribat spēlēt jebkuras nozares "augstākajā līgā", ir jāapgūst sarunu vešanas stratēģijas un taktika.

10. Kognitīvā fleksibilitāte – spēja uzklausīt atšķirīgu viedokli un mainīt savējo.

Jau minēju, ka cilvēkiem ir tendence dzīvot komforta zonā, cenšoties gūt arvien jaunus apliecinājumus savu uzskatu un rīcības pareizībai. Tomēr viena no nākotnē pieprasītām prasmēm būs tieši spēja, ja ne mainīt savu viedokli, tad vismaz apzināt tā vienpusību. Kā to paveikt? Pamēģiniet katru dienu apzināti klausīties ne tikai mūziku, kas jums patīk, bet tieši to, kas nepatīk visvairāk. Lasiet grāmatas un laikrakstus, kuros paustajam viedoklim jūs nepiekrītat. Būs vismaz divi efekti – jūs sapratīsiet, ka jūsu viedoklis ir tikai "viens no", nevis vienīgais pareizais, un iespējams pārskatīsiet to. Otrs – papildināsiet savu argumentāciju, jo būs jādomā, kāpēc tomēr jūsu viedoklī ir vērts ieklausīties.

Ja apgūsiet un attīstīsiet kaut daļu no minētajām prasmēm, jūsu izredzes darba tirgū un iespēja veidot veiksmīgu karjeru būtiski pieaugs. Jo tās veido grūti definējamo, bet tik būtisko atšķirību starp labu speciālistu kādā šaurā nozarē un izcilību.

ĪSUMĀ

  • Pēc pieciem gadiem vairs nebūs aktuāla vismaz trešdaļa prasmju, kas svarīgas pašlaik.
  • Tieši iemaņas redzēt visus jautājuma aspektus un dimensijas ir svarīgas, meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.
  • Lai neiekristu "paštaisnuma slazdos", jau no mazotnes un visā dzīves laikā ir svarīgi apzināti iepazīties ar atšķirīgiem viedokļiem, īpaši svarīgi ir izzināt tos, kas ir pretēji mūsu uzskatiem.
  • Kreativitāte nav nekas cits, kā spēja nemitīgi pilnveidot jebkuru procesu.
  • Neapstrīdamu autoritāšu laiks ir pagājis.
  • Sadarbība ideālā formā ir "win win situācija", nevis kompromiss. Tas nozīmē maksimizēt ieguvumus visām pusēm jeb meklēt izdevīgumu cita cilvēka vietā.
  • Lai trenētu emocionālo inteliģenci, palīdzēs visi uztveres noturības un vērības treniņi, kas pielīdzināmi fiziskajiem treniņam sporta zālē, tikai šajās nodarbībās tiek trenēts mūsu prāts.
  • janvāra apņemšanos sarakstu vajadzētu aizstāt ar ikgadēja prioritāšu saraksta veidošanu, kam secīgi būtu jāatspoguļojas katrā tālākā lēmumā un rīcībā.
  • Ja gribat spēlēt jebkuras nozares "augstākajā līgā", ir jāapgūst sarunu vešanas stratēģijas un taktika.
  • Viena no nākotnē pieprasītām prasmēm būs tieši spēja, ja ne mainīt savu viedokli, tad vismaz apzināt tā vienpusību.