Tautas deju kolektīva "Delveri" dalība dejas izrādē "No zobena saule lēca" 11.09.2018 20:18
Dejas izrāde "No zobena saule lēca" ir stāsts par seno baltu dzīvi, kuru dalībnieki parāda dejā, mūzikā, rituālos un scenogrāfijas simbolos, radīta kā kultūtas vērtība, atspoguļojot mūsu senču viedo dzīvesziņu. Par īpašu notikumu dejas izrādi padara tas, ka tās dalībnieki ir kā vienots veselums (dzied un dejo kopā), izrādi īstenojot kā rituālu. Izrādes sižetiskā līnija ļauj iepazīt baltu dzīves gājumu, ikdienu, būtiskākos rituālus, piemēram, - dzimšanu, kristības, kāzas. Izrāde par cilvēka likteni - spēju to pieņemt. Tā mēģina izprast un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas un izpausmes kara priekšnojautās un realitātē. Stāsts ir ar laimīgām beigām, taču tas aizskar tādas tēmas kā drosme, izvēle, zaudējums.
"No zobena saule lēca" katram dalībniekam ir visa pasaule, šogad tā notika jūras krastā, Vecāķos, kur divas dienas, katru dienu pa divām izrādēm dejotāji izdzīvoja stāstu par mūsu senčiem. Šo stāstu varam salīdzināt ar mūsdienām, cik līdzīgi tie ir, un katrā izrādē tiek atklātas jaunas emocijas, pārdomas par dzīvi un gūtas jaunas atziņas. Izmantojot to, ka dalībnieki dejoja un dziedāja jūras krastā, bija jaunums - dejot ūdenī. Izrāde nebūtu pilnvērtīga, ja tai nepalīdzētu tapt aizrautīga komanda un, protams, pats režisors - Uģis Brikmanis.
"No zobena saule lēca" nav tikai deju izrāde, tā ir vienreizēja iespēja izdzīvot un sajust milzīgu kopības sajūtu, raudāt aiz aizkustinājuma un just līdzi katram dalībniekam. Izrādes dalībniekus vieno kaut kas ļoti neparasts - lepnums par savu tautu, tās vēsturi un neizsakāmi daudzajiem šķēršļiem, kas piedzīvoti.
Mēs katrs esam tikai maza daļiņa no Auļu koka cilts, bet tikai, saliekot kopā šīs mazās daļiņas, veidojas stāsts. Sāsts par to ideālo cilti, kam mēs ticam, ka esam bijuši! Dzummmmm!
/Diāna Šņepste/
"No zobena saule lēca" - tas ir kas unikāls, pārsteidzošs un neaprakstāms, tas ir emociju izvirdums. Šī gada deju lieluzvedums "No zobena saule lēca" norisinājās Vecāķu pludmalē, pašā jūras krastā. Deju izrādē piedalos jau otri reizi, 2016. gada "No zobena saule lēca" Ķīpsalā ar šī gada izrādi nav iespējams salīdzināt. Katrs koncerts, katrs mēģinājums bija citādāks. Neviens koncerts nebija identisks iepriekšējam, katrs bija unikāls un nepārspējams. Pirmais koncerts bija unikāls ar negaisa mākoņiem tālumā, otrais ar lietu un gaismas šovu, trešais ar saulesrietu pie jūras, taču pēdējais koncerts, bija kas tiešām unikāls. Pirms pēdējā koncerta Agris Daniļēvičs mūs iedrošināja, lai izliekam emocijas uz visiem 100%, to arī mēs izdarījām. Pēc iedvesmojošajiem vārdiem koncerts bija visbaudāmākais, dejotāji koncertu izdzīvoja dejojot, skatītāji no tribīnēm vērojot.
Dejojot pēdējā koncertā, izjutu, ka ikviens no 1500 iesaistītajiem dalībniekiem dejoja ar maksimālu atdevi un radīja neaprakstāmas sajūtas. Koncertā bija papildinājums - ūdens deja. Pats šo deju nedejoju, taču, vērojot ar kādu prieku un sajūsmu vairāk nekā 100 dejotāji dejo jūrā apvienojumā ar skatītāju izbrīnu un neviltotajām emocijām, šī sajuta deva neaprakstāmas emocijas, kādām ir jārodas, skatoties deju uzvedumu par Baltu cilšu ikdienu - mīlestību, kāzām, nāves lauku un nebeidzamo ritējumu. Šis izrādes sirds un dvēsele režisors Uģis Brikmanis bija ikkatrā no mums, vērojot mūs ar sajūsmu no mākoņa maliņas. DZUMMM!
/Kārlis Lepa/
Pievienotie attēli
