„Tā tapa dzeja” 01.10.2013 13:04
Pasākums notika divās daļās. Vispirms kluba dalībnieces tikās ar 1- 4. klases skolēniem. Lasīja savus dzejolīšus, skolēni klausoties izvēlējās, kuram dzejolītim zīmēs ilustrāciju. Pēc zīmēšanas meitenes aicināja visus rotaļās. Pasākuma otrā daļā 5.-9. klašu skolēniem literārās jaunrades kluba skolotāja Līksma prezentēja kluba 11 gadu darbību, skolēni varēja apskatīt izdotās dzejas grāmatas, pēc tam kluba dalībnieces Katrīna Marija, Anna un Madara lasīja savu dzeju. Pasākumu kuplināja skolotājas Līksmas un meiteņu dziedātās dziesmas. Stendes bērnu bibliotēkā tagad ir apskatāma zīmējumu izstāde ar klāt pievienotiem Talsu Valsts ģimnāzijas jauno autoru dzejoļiem.
Paldies Stendes bibliotekārei Anitai Bērziņai un direktorei Ivetai Freimanei par silto sagaidīšanu, uzņemšanu un iepazīstināšanu ar skolu. Paldies brīnišķīgai Stendes pamatskolas saimei par sirds siltumu un atsaucību. Ieskatam kluba „Savējie” dalībnieču pārdomas.
Katrīna Marija Krūmiņa raksta:
„Es nekad nebiju lasījusi savu dzeju lielākai auditorijai. Vislielākā auditorija līdz šim bija mana mamma. Brīdī, kad man bija jālasa dzejolis mazajiem bērniem, es sapratu, cik patiesībā ļoti tas mani iedvesmo.
Protams, ne visiem tas interesē, bet tiem, kuriem tas interesēja, domāju viņiem patika. Ļoti iedvesmojoši un pozitīvi bija tur atrasties. Labprāt šādas emocijas un pieredzi iegūtu biežāk. Paldies visiem, kas klausījās, un visiem, kas mūs uzņēma!”
Savās pārdomās dalās Anna Ošiņa:
„Pasākumā vispatīkamākais bija tas, ka mazās klasītes ļoti klausījās un priecājās par to, ka bijām atbraukuši. Viņu darbiņi arī bija ļoti skaisti, bija prieks, ka bērni izvēlējās tieši tavu dzejoli. Ar lielākajiem skolēniem bija savādāk, jo daudziem nemaz neinteresēja, ko mēs lasām. 9.klases skolēni gan klausījās ar interesi. Bija liels prieks saņemt ziedus no bērniem un saldumus no bibliotekāres Anitas. Varējām justies kā slavenības.”
Madara Dārzniece saka: „Brīdī, kad ir jāatklāj citiem sava sirds un dvēsele, kad tu stāsti lietas, ko nevienam citam neesi stāstījis, ir savādi, bet viņi smaida, un acīs redzama sapratne un patika pret to, ko dari. Ejot prom, viņi apber tevi ar puķēm, smaidiem un prieku, ar kādu spēj priecāties tikai bērni.
Paldies jums par labiem vārdiem, par prieku, ziediem un smaidiem. Paldies, ka pieņēmāt mūs, mūsu sirdis un dvēseles.”
Līksma Sokolova, „Savējo” vadītāja