Salidojums aizvadīts ar vērienu 03.11.2014 19:38
Jau sākoties svinīgajai daļai,
priecīgā murdoņa bija grūti apklusināma. Gluži kā skolas laikā, ar zvana skaņu bija par maz, vajadzēja arī kādu stingrāku vārdu no vakara vadītāju — absolventu Ingas Ieviņas un Mārtiņa Damberga — puses. Atbilstoši sarīkojuma tematikai «Mēs paši esam ceļš un gājēji», baudot priekšnesumus, bija iespēja domās atkal izstaigāt skolas svarīgākās takas. Gan gaišo atmiņu un rožaino mīlestības ceļu, gan arī ne mazāk svarīgos neceļus. Visraibākās skolas laika atmiņas lieliski ilustrēja Talsu Valsts ģimnāzijas pašdarbības kolektīvu un absolventu priekšnesumi. Līdzās uzstājās skolas jauktais un meiteņu koris, deju kolektīvs «Delveri», kā arī muzikālie absolventi un pedagogi. Absolvents Raivis Grantiņš sadziedājās ar meitu Grētu, bet skolotāja Baiba Veismane-Rezonga uz skatuves kāpa kopā ar savu pirmo audzēkni Niku Freimani — nu jau līdzvērtīgās lomās. Koncertu bagātināja arī absolventa Raimonda Tigula kompozīcijas un piedalīšanās.
Gatavojoties salidojumam, tika prognozēts, ka to apmeklēs ap 400 absolventu, taču atsaucība izrādījās krietni lielāka — satikt bijušos klasesbiedrus un skolotājus bija ieradušies ap 1000 cilvēku. Skolas administrācijā nu joko, ka apaļo 100 gadu jubileju pēc pieciem gadiem nāksies atzīmēt stadionā.
Gadiem ejot, iespēja satikties tiek novērtēta arvien augstāk. To apliecināja kuplais skaits absolventu, kuri skolas solu atstājuši pirms 50 un vairāk gadiem. Svinīgi sveicot ģimnāziju jubilejā, 1963. gada absolventi atklāja, ka viņu salidojumā ir gandrīz 20!
1982. gada absolventu pulciņš
bija nedaudz mazāks. 11.a klases absolvente Silvija Kreile no savas klases bija vienīgā. «Esmu bijusi uz visiem salidojumiem kopš skolas beigšanas. Arī tagad pat neapsvēru domu neierasties. Citi klasesbiedri dzīvo Talsos un var satikties ikdienā. Pati dzīvoju Rīgā, tāpēc ļoti gribas redzēt pārējos. Strādāju par ķīmijas skolotāju. Kad mācu bērnus, ausīs skan skolotāja Lapsas balss. Atceros, kā viņš skaidroja tās pašas lietas. Skolas laikā ķīmija nemaz tik labi nepadevās, lai gan teicamnieku pie Lapsas tikpat kā nebija. Ir tādi skolotāji, kuri arī bez vārdiem atstāj lielu iespaidu. Piemēram, Džordžs (sporta skolotājs Georgs Lukjanovičs — A. Ķ.) — viņš iziet zāles priekšā, un sākas ovācijas. Nekas nav jāsaka! Ir tik interesanti redzēt, kā visi mainījušies! Patiesībā šķiet, ka nemainās ne klasesbiedri, ne skolotāji. Arī skola ir tāda pati. Ir pat tā pati skolas smarža,» sacīja absolvente.
Juris Erdmanis 11.a klasi absolvējis pirms 55 gadiem. Arī viņam šķiet, ka skola šodien ir tā pati, kas tālajā 1959. gadā. «No savas 11.a klases šodien esmu viens, taču ir arī absolventi no paralēlklasēm. Man ļoti patika svinīgā daļa. Jāsaka paldies direktoram. Es vispār uzskatu, ka skola jāvada jauniem cilvēkiem. Kad mācījos, mums neļāva izpausties, kā jau padomju laikos. Tagad prieks redzēt, kā jaunie var uzstāties un sevi parādīt. Interesantākais ir tas, ka prāta tagad ir tikpat daudz kā 18 gadu vecumā, tikai varēšanas ir mazāk. Ir izjūta, ka šī ir tā pati skola, kurā mācījos. Protams, ir telpas, kas ir ļoti mainījušās. Par dažām šķiet, ka manā laikā bija smukāk, taču arī tagad ir labi,» viņš apliecināja.
Sarunas Talsu Valsts ģimnāzijā nerimās līdz pat nākamās dienas rītam, apliecinot, ka pieci gadi, kas šķir vienu salidojumu no otra, ir gana plašs sarunu temats. Kur nu vēl neizsmeļamās skolas laika atmiņas! Tagad neliels atelpas brīdis, un lielā 100 gadu jubileja vairs nav aiz kalniem.
Pievienotie attēli
