Lietotāja profils
Ielogojies ar kādu no sociālajiem tīkliem

draugiem.lv twitter.com facebook.com
Ieskaties
Ģimnāzija sociālajos tīklos

Atceres pasākumi 06.10.2009 18:16

 

 

        3.oktobrī ģimnāzijas 8.-9.klašu skolēni kopā ar vēstures skolotāju Janu Dambergu un direktori Ingunu Raitumu piedalījās Otrā pasaules kara Mores kauju 65. gadskārtas atceres pasākumos Morē. Jaunieši braucienā devās kopā ar Tēvzemes Daugavas vanagu Talsu nodaļas biedriem.
Pasākumi iesākās ar svētbrīdi kritušo latviešu leģionāru kapsētā pie Roznēnu ozola. Vēl 1991. gadā Siguldas Nacionālie karavīri veica kritušo karavīru meklēšanu un pārapbedīšanu šai vietā. Piemiņas pasākumos klāt bija arī 2 Mores kauju dalībnieki- kapteinis Atis Homka un virsleitnants Rolands Kovtuņenko, talsiniekiem labi zināmais sevišķo uzdevumu virsleitnants Teodors Kalnājs, arī Mores kauju dalībnieks, diemžēl vairs nav mūsu vidū ( miris 2008. gada 8.decembrī). Svētvārdus teica Nacionālo Bruņoto spēku kapelāns Raimonds Krasinskis, klātesošos uzrunāja Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibots u.c. Klusuma brīdis, krāsaini rudens ziedu pušķi, atvesti no visiem Latvijas novadiem, sagulst gan pie centrālā piemiņas akmens, uz kura iegravēti vārdi „Es ticēju – Tēvzeme brīva reiz būs”, gan uz vairāk kā 100 karavīru kapu kopiņām. 
Atgriežoties skolā, Mores kaujas vēsturi vēl pamatīgāk izzināt būs iespējams uz bibliotēku atvestā Rolanda Kovtuņeņko grāmata „Mores kauja”, kur , novērtējot Mores kauju lomu, par notikumiem 1944. gadā teikts:
„Boļševiku karaspēks jau Lubānas pusē koncentrēja un veidoja uzbrukuma smaili Rīgas jūras līča virzienā. Mērķis- sašķelt vācu Ziemeļu grupējuma Nord karaspēka daļas, kas tajā laikā atradās Dienvidigaunijā ( 18.armiju), kā arī atšķelt 16.armiju. Vienlaikus otra uzbrukuma smaile no Lietuvas virzījās uz Rīgas jūras līci rietumos no Rīgas. Uz īsu laiku tas arī izdevās. [..] boļševiku karaspēka augstākās virspavēlniecības stratēģiskie mērķi- sašķelt Ziemeļu grupējumu trīs daļās. Līdz ar to nebūtu Kurzemes cietokšņa. Daudzi iedzīvotāji būtu palikuši boļševiku jūgā un tiktu deportēti uz Sibīriju jau 1944. gada rudenī.”
More ir tikai noslēgums lielajai kaujai , ko veido cīņas Lubānas klānos, Barkavas kauja, Aiviekstes kauja u.c. un kurās 19.latviešu divīzija stājās pretī 10-15 un pat vairākkārtīgam ienaidnieka pārspēkam.
Ļaužu ir daudz. Pieklusinātās sarunās skan gan atmiņas, gan domas par situāciju Latvijā šodien. Neviens nesteidzas, visi tālāk dodas uz Mores kauju piemiņas parku, kur turpinājās kauju atcere un karavīru godināšana. Pasākumā spēlēja jaunsardzes orķestris, dziedāja Siguldas Valsts ģimnāzijas koris un Latvijas Nacionālo karavīru biedrības koris „Tēvija”. Protams, neiztrūka ne kopīgs ugunskurs, ne Latviešu Virsnieku apvienības sarūpētas siltas karavīru pusdienas.
Skolēni pabija arī Mores kaujas muzejā, kur vienuviet izstādīti ieroči, munīcija, karavīru piederumi, kuru liela daļa savākta turpat Mores kaujas laukā. 

 

Inguna Raituma