Dejotāji Turcijā 06.05.2009 09:33

       19. aprīļa agrs rīts, bet Talsu 2. pamatskolas deju kolektīvs „Saulītes”, tā vadītāja Lita Freimane ar ģimeni, Talsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīva „Delveri” meitenes un Kārlis Volanskis, ir jau ceļā uz Rīgas Starptautisko lidostu, lai dotos uz bērnu festivālu, kas norisināsies Turcijas kūrortpilsētā Alānijā, kas ir Talsu sadraudzības pilsēta. Bet lai nonāktu Alānijā, mums bija jāielido citā Turcijas kūrortpilsētā – Antālijā, kura atrodas apmēram 120 km attālumā no mūsu galamērķa.
Jau Rīgas lidostā mūs sagaidīja pirmais pārsteigums, kad lielu daļu no braucējiem nevēlējās izlaist no valsts, jo uz vecāku atļaujām bija uzrakstīta Alānija ne Antālija, bet šī aizķeršanās tika ātri vien atrisināta. Un varējām veiksmīgi sēsties lidmašīnā un lidot prom.
Nelidojām pārāk ilgi, apmēram četras stundas, bet tās pagāja ātri, jo pa lidmašīnas lodziņiem pavērās elpu aizraujoši skati, it īpaši, kad lidojām pāri Turcijas kalniem ar sniegotajām galotnēm. Ielidojot Antālijā, mūs sagaidīja Alānijas domes autobusiņš, kas mūs aizveda līdz pašai viesnīcai. Pilsēta neaprakstāmi skaita – jūra, kalni, saule, vēsturisks cietoksnis, smaidīgi cilvēki un daudz kas cits, kas sejā rosināja smaidu, kas īsti pazudis nav vēl līdz šim.
Iekārtojāmies viesnīcā un devāmies izpētīt apkārtni, kas mūs apbūra jau pirmajā mirklī. Cilvēki nāca klāt un uzsāka sarunas, saule mūs sildīja ne tikai no ārpuses un viss šķita kā pasakā. Šajā paradīzes nostūrītī mēs varējām pavadīt septiņas dienas, kuras tur arī izbaudījām. Mēs devāmies vecā Bizantijas pils cietokšņa apskatē, apmeklējām Dalmatasa alas, devāmies izbraucienā ar kuģīti, peldējāmies Vidusjūrā, dziedājām karaokes bārā, draudzējāmies ar lietuviešu, poļu, zviedru un pašu turku bērniem un pieaugušajiem un, protams, iztrakojāmies viesnīcas akvaparkā, bet mēs tur nebraucām tikai atpūsties vien. Galvenais mūsu uzturēšanās iemesls tur bija gadskārtējais bērnu festivāls, kur šoreiz arī mums bija iespēja ņemt dalību. Pēc festivāla norises mums bija pusdienas ar pašu Alānijas mēru Hasan SİPAHİOĞLU. Mēs sniedzām arī vairākus koncertus Alānijas skolās un nedaudz iepazināmies ar viņu skolu sistēmu.
Viss šis brauciens deva neaizmirstamus iespaidus un bagātīgu vielu pārdomām. Mēs visi šo piedzīvojumu glabāsim mūsu sirdīs ar siltuma pieskaņu un laimes sajūtām. Alānīja ir vieta, kur gribas atgriezties vēl un vēl.

     Madara Gedrovica,
     Talsu Valsts ģimnāzijas
     11. klases skolniece,
     TDK „Delveri” dejotāja