Absolventu atsauksmes
“Grūti izcelt konkrētus mācību priekšmetus. Visi skolotāji sagatavoja dzīvei un attīstīja loģisko domāšanu. Vairākiem vienaudžiem nebija skaidrs, kādēļ jārēķina matemātiski piemēri, kas nekad dzīvē netiks izmantoti; man uz to vienmēr galvā bija atbilde, ka tas viss ir galvas treniņš, lai atrastu risinājumu problēmai.
Kopš bērnības mana interese bija tieši tajā, kā lietas darbojas un, kas "lācītim" vēderā. Fizika bija ļoti saistoša, īpaši, kad nonācām pie tēmas par lēcām un gaismu. Fizikā iemācītais tiešā veidā noderēja par pamatu manam hobijam un vēlāk manām studijām Lielbritānijā. Zināšanas ir spēks - Tas bieži pierādījās universitātes praktiskajos darbos. Tikai dažiem kursa biedriem bija reāla izpratne par gaismas fotoniem, to ceļošanu caur lēcu līdz silikona tipa sensoram. Man bija izpratne par dažāda tipa lēcām un to fiziskajām īpašībām. Ģimnāzijā apguvu pamatus, zīmējos leņķus gaismas stariem caur lēcām. Pašreizējā profesija pieprasa izpratni par procesu kopumā no gaismas avota līdz kameras sensoram.
Vidusskolā apgūtais tīri praktiski palīdz iztēloties galvā kā loģiski tas viss strādā.”
Artūrs Reinholds, digitālās filmas un ekrānmākslas speciālists, kameras tehniķis, University for the Creative Arts (Londona) absolvents, ģimnāzijas 2015. gada absolvents
“Ķīmija. Visa pamatā - pārliecība un skaidrs mērķis. Aktīva komunikācija ar skolotāju, tādējādi stimulējot sekmīgu turpmāko izaugsmi un attīstību ilgtermiņā.”
Anda Sproģe, vecākā referente Zemkopības ministrijas Meža departamentā, ģimnāzijas 2009. gada absolvente
“Varu izcelt dažas ļoti noderīgas prasmes, kuras vajadzētu apgūt katram, kurš vēlas studēt komunikāciju zinātnes. Es studēju mārketingu un noteikti izcelšu prasmi strādāt grupās un pārliecinoši prezentēt darbus. Vēl ļoti svarīgi ir prast vairākas valodas, protams, arī dzimto valodu. Un ar prasmi es domāju patiesu spēju komunicēt dažādās valodās. Kā trešo es varētu nosaukt digitālās un IT prasmes. Studējot universitātē, darbu ir tik daudz, ka ir ļoti svarīgi ar datoru un tehnoloģijām strādāt ātri, netērējot laiku liekām darbībām. To es iemācījos skolā dažādos priekšmetos, piemēram, latviešu valodā, rakstot referātu. Katram būtu jāzina ekonomika, kuras pamatā ir matemātika.”
Rūta Amstere, Solent University (Sauthemptona, Lielbritānija) mārketinga un reklāmas 2. kursa studente, ģimnāzijas 2018. gada absolvente
“Vidusskolas laiks ir viena liela iespēja sevi meklēt un iepazīt. Tas ir laiks, kad sāc apzināties, kas esi, ko spēj un ko gribi paveikt savā dzīvē, bet esi vēl pašā ceļa sākumā. Es vidusskolas laiku atceros kā savu spēju robežu un eksperimentu laiku tieši izglītības ziņā, jo centos sevī atraisīt dažādus talantus. Toreiz mani izglītības panākumi lielākoties bija saistīti ar veiksmīgu latviešu valodas un literatūras apguvi, tāpēcpārbaudīju sevi priekšmetu olimpiādēs, taču rakstīšanas talantu centos attīstīt arī ārpus skolas citos veidos - piedaloties vēstures un literārajos konkursos, rakstot rakstus skolas mājas lapai, iesaistoties skolas dzejnieku klubiņā. Zināju un vēl aizvien apzinos, ka tas ir mans talants, taču vidusskolas laikā biju izmēģinājusi arī iedziļināties vides izglītības tēmā, kas, kā izrādījās, tomēr noteica manu augstskolas bakalaura izglītības virzienu. Humanitārās spējas izmantoju, jau studējot maģistrantūrā. Jebkura tēma, kur izmēģini savus spēkus un paplašini zināšanu horizontu, var būt tava īstā! No malas skatoties un neizmēģinot, nekad to neuzzināsi!”
Ieva Krotova, ģimnāzijas 2012. gada absolvente
“Mācoties Talsu Valsts ģimnāzijas komercklases novirziena programmā (b.), bija iespējams padziļināti apgūt ekonomiku un komerczinības. Šī iespēja radīja nozīmīgu pamatu uzsākt studijas šajā nozarē, un iegūtās zināšanas palīdz un noder vēl joprojām, arī 2. studiju gadā. Jāpiemin, ka liels ieguvums, kas atvieglo studiju procesu, bija ZPD izstrāde, pēc kuras tagad pilnvērtīgi un pareizi protu sagatavot nepieciešamos studiju darbus.”
Artūrs Silgals, Rīgas Biznesa skolas 2. kursa students, ģimnāzijas 2018. gada absolvents
“Uzsākot mācības vidusskolā, izvēlējos TVģ piedāvāto matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Jau tolaik jutu, ka esmu spēcīgāka eksaktajos priekšmetos, vēlējos padziļināti apgūt bioloģiju, ķīmiju, kā arī angļu valodu. Skolotāji motivēja darīt vairāk, piedalīties olimpiādēs. It īpaši man ir palīdzējusi ķīmijas skolotāja Ilze Ventiņa, pie kuras veidoju arī zinātniski pētniecisko darbu un piedalījos vairākos konkursos. Tolaik gan stundās, gan ārpus tām gūtās zināšanas man vēl aizvien noder medicīnas studijās.”
Renāte Nagobade, Rīgas Stradiņa universitātes 5. kursa studente, ģimnāzijas 2015. gada absolvente
“Es domāju, ka dodamies pareizā virzienā, dodot iespēju skolēniem pašiem lielā mērā izvēlēties priekšmetus, kurus mācīties, lai labāk sagatavotos nākotnes studijām un karjerai. skolēniem ir jāprot spēt atrast informāciju, to loģiski analizēt un prasmīgi izmantot, lai nonāktu līdz vajadzīgajam risinājumam. Izvēlēties studijas inženierzinātnēs iedvesmoja fizikas stundas, kur mani it īpaši uzrunāja elektrība un magnētisms, kā arī tajā laikā Latvijas mēdijos daudzinātā informācija, ka Latvijai un Eiropai ir nepieciešami inženieri. Man šķiet, ka ģimnāzija attīstīja manu domāšanu, uzņēmību un vēlmi sasniegt augstus rezultātus. Man noteikti palīdzēja matemātika, jo inženierzinātnes tomēr iet roku rokā ar dažādiem matemātiskiem aprēķiniem, un angļu valoda, jo 90% no literatūras avotiem, kurus es izmantoju studiju laikā bija tieši angļu valodā.
Priecājos par izglītības sistēmas izmaiņām :) Es domāju, ka dodamies pareizā virzienā, dodot iespēju skolēniem pašiem lielā mērā izvēlēties priekšmetus, kurus mācīties, lai labāk sagatavotos nākotnes studijām un karjerai. Es arī esmu par Somijas mācību modeļa ieviešanu Latvijas skolās, kur skolēniem tiek samazināts mācību satura daudzums, taču tiek stiprinātas loģiskās domāšanas un problēmrisināšanas prasmes. Skolēniem galvenais nav iegaumēt dažādus faktus no galvas; skolēniem ir jāprot spēt atrast informāciju, to loģiski analizēt un prasmīgi izmantot, lai nonāktu līdz vajadzīgajam risinājumam.
Par priekšmetiem, kas palīdzēja un iedvesmoja, un visvairāk noderēja. Izvēlēties studijas inženierzinātnēs iedvesmoja fizikas stundas, kur mani it īpaši uzrunāja elektrība un magnētisms, kā arī tajā laikā Latvijas mēdijos daudzinātā informācija, ka Latvijai un Eiropai ir nepieciešami inženieri. Šie, manuprāt, bija lielākie iemesli un iedvesmotāji doties mācīties inženierzinātnes. Kā arī nevēlējos doties mācīties uz Rīgu, tāpēc Ventspils Augstskolas informāciju tehnoloģijas fakultātes elektronikas bakalauru studiju programma izkristalizējās manā prātā.
Ir grūti spriest, vai bija kāds konkrēts priekšmets, kurš man visvairāk palīdzēja augstskolā. Man šķiet, ka TVĢ kā tāda attīstīja manu domāšanu, uzņēmību un vēlmi sasniegt augstus rezultātus. Bet, ja tomēr ir nepieciešams minēt konkrētus priekšmetus, tad man noteikti palīdzēja matemātika (jo inženierzinātnes iet roku rokā ar dažādiem matemātiskiem aprēķiniem) un angļu valoda (jo 90% no literatūras avotiem, kurus es izmantoju studiju laikā bija tieši angļu valodā).”
Kaspars Prūsis, ģimnāzijas 2013. gada absolvents
“Varam domāt, - elektronika. Eksaktās zinātnes. Taču milzīgs ieguldījums ir latviešu valodai un literatūrai, kas lieliskā veidā ļauj izteikties un precīzi aprakstīt profesionālo veikumu. Tai skaitā cauri studiju gadiem, veidojot dažas atskaites un kursa darbus. Šeit ciemos ierodas starpdisciplinaritāte - priekš manis, - gan studijām, gan darbam.”
Gints Dreifogels, elektronikas inženieris, Ventspils augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes pasniedzējs, projekta koordinators, ģimnāzijas 2012. gada absolvents
“Mācības Talsu Valsts ģimnāzijā iesāku pēc Laidzes pamatskolas pabeigšanas, un jau no bērnības sirdij īpaši tuvas bija latviešu valodas un literatūras stundas, tāpēc likumsakarīga bija arī humanitārā novirziena mācību programmas izvēle jaunajā mācību iestādē. Talsu Valsts ģimnāzijā simpātijas pret iepriekš minētajiem mācību priekšmetiem arvien pieauga, jo pedagoģe Aija Balode lika arī pašai apzināties, ka tā ir sfēra, kas man labi padodas. Manuprāt, brīnišķīgi ir tad, kad esi īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem. Jāsaka godīgi - ja eksaktos mācību priekšmetos pamatskolā atzīmes turēju augstā līmenī, ieguldot daudz laika un piepūles, tad ģimnāzijā sapratu, ka man tas īsti dzīvē nebūs vajadzīgs, tādēļ atlaidu grožus, nedzenoties pēc labām atzīmēm, jo logoritmi un funkcijas mani dzina izmisumā, bet nevaru teikt, ka man nebūtu loģiskās domāšanas vai asa prāta. Biju priecīga un jutos piepildīta savā humanitārajā lauciņā, kuru turpināju kultivēt arī vēlāk, iestājoties Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē un teicami pabeidzot maģistrantūru. Un tagad es daru to, ko mīlu visvairāk, - es radu tekstu un ceļu gaismā apslēptas pērles mūsu mīļajos Talsos, strādājot par žurnālisti.”
Kristīne Kārkliņa, laikraksta “Talsu Vēstis” žurnāliste, ģimnāzijas 2005. gada absolvente
“Jau 9. klasē biju izlēmusi, ka studijas vēlēšos saistīt ar ķīmiju vai tehnoloģijām, tāpēc vidusskolā izvēlējos padziļināti apgūt ķīmiju un fiziku. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē un studēju ķīmijas tehnoloģiju. Tā kā studijas Tehniskajā universitātē ir pietiekami grūtas, padziļinātās zināšanas man ļoti noderēja. Vēl mūsdienās gribētu ieteikt neaizmirst par valodām. Esmu ļoti pateicīga par to, ka Talsu Valsts ģimnāzijā bija izcilas angļu valodas un latviešu valodas skolotājas, kas ielika ļoti spēcīgus pamatus. Šīs zināšanas man šobrīd ļoti noder, strādājot par patentpilnvarnieci.”
Agneta Veženkova,inženierzinātņu maģistre materiālu nanotehnoloģijās, profesionāla patentpilnvarniece “PĒTERSONA PATENTS – AAA LAW”, ģimnāzijas 2008. gada absolvente