Lietotāja profils
Ielogojies ar kādu no sociālajiem tīkliem
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Ieskaties
Stundu izmaiņas
Parlaments tvīto

Vēsture

No ģimnāzijas žetona vēstures

Žetonu vakars 1956. gadā
/Laikraksta informācija 2. februārī un laikabiedra Andra Grūbes atmiņu stāstījums/

Žetonu vakars notika sestdien, 28. janvārī. Puiši ieradās uzvalkos, kas bija šūti jau izlaidumam, bet meitenes bija formas tērpos – vienādās tumši zilās kleitiņās ar baltām apkaklītēm. Togad bija vairāk nekā 90 11. klašu skolēnu, kuriem pavasarī bija jākļūst par absolventiem.
„Bija ieradušies rajona sabiedrisko organizāciju pārstāvji, absolventu vecāki, kā arī iepriekšējo gadu vidusskolas absolventi. [..] Vakara ievadījumā 11. klašu audzēkņi uzveda A. Brodeles 3 cēlienu lugu „Dace meklē laimi”. Daudz darba un neatlaidības lugas iestudēšanā ieguldījusi 11.- b klases audzinātāja b. Spriņģe un Talsu Kultūras nama režisors U. Jēkabsons. Jauno absolventu grupa izpildīja tautas dejas „Meita puišus dancināja”, „Viens puisītis meitiņām” u.c.”
Dekorācijas skolēni iepriekš ar līmes krāsām krāsoja uz finiera. Izrādes muzikālo pavadījumu daļēji nodrošināja skolas orķestra grupa, kas arī vēlāk spēlēja ballē. Grupā bija akordeons, ģitāra, saksofons, klarnete, klavieres. Protams, tolaik nekādas elektronikas un mikrofonu.
 „Savu fizisko gatavību un veiklību parādīja 11. klašu zēni, izpildot akrobātiskus vingrojumus. Talsu vidusskolas dziedāšanas skolotājs B.Bērziņš ir noorganizējis 11. klašu ansambli un kori. Klausītāju uzmanību sevišķi saistīja Ozoliņa liriskā „Atvadu dziesma”.
Klašu audzinātāji bb. Mediņš,  Spriņģe un Kotans pasniedza saviem audzēkņiem skaisto piemiņas balvu – žetonu. Jaunos absolventus apsveica skolas vecāku komitejas priekšsēdētājs b.Tāle, partijas rajona komitejas pārstāvis b.Pelšs un komjaunatnes rajona komitejas sekretārs b.Tolstovs.” Žetons bija nozīmītes formā, skolotāji tos deva rokās. 

Vidusskolas žetons
/Imants Tamsons ”Skola atmiņās un stāstos”, izdevn. Aplis, 2011, 131.-132.lpp./

„Talsu pilsētas laikraksts „Kurzemes Balss”1928. gadā publicēja Talsu Valsts vidusskolas abiturientu sarakstu un vidusskolas žetona aprakstu. [..] Līdz mūsdienām ir saglabājies Talsu Valsts ģimnāzijas 1939. gada 17. izlaiduma žetons, [..] Zēnu žetonus piestiprināja ar skrūvīti, bet meiteņu – ar sudraba ķēdīti. [..]1944. gada ģimnāzijas absolventes Ilga Reinfelde un Ilga Jansone man apliecināja, ka šajā izlaidumā žetoni neesot izgatavoti. Tas ir saprotams, jo tuvojās 2. Pasaules kara beigas un žetoni varbūt arī nevienam nebija prātā.
Pēc 2. Pasaules kara, sākoties Krievijas okupācijai, 1945. Un 1946. gada vidusskolas izlaidumiem žetonu nebija. 1947. gada 12.a klases absolventi, „nesaskaņojot” ar skolas vadību, pasūtīja juvelieru darbnīcā pašu zīmētu sava izlaiduma žetonu. Katrs skolēns ziedoja šim nolūkam sudraba pieclatnieku. Oficiāli šāds žetons ar pilsētas ģerboni noteikti būtu aizliegts. [..]Turpmāk skolas žetonu izgatavošanā obligāta prasība bija tā saucamās padomju simbolikas iekļaušana, tādēļ turpmākos vidusskolas izlaiduma žetonos iezīmēta piecstaru zvaigzne vai sirpis un āmurs.”

/Foto no Imanta Tamsona grāmatas ”Skola atmiņās un stāstos”/



No skolas vēstures


Talsu pilsētas vidusskola dibināta 1919. gadā, un tā darbojās Mīlenbaha ielā 30. Tā ir reālskolas tipa, domāta zēniem un meitenēm. Ar 1920./21. mācību gadu skola tiek pārveidota par četrklasīgo valsts vidusskolu, bet 1933. gadā skola iegūst Valsts ģimnāzijas statusu.

Latvijas Republikas laiks iezīmējas ar pakāpeniskiem demokrātiskiem pārkārtojumiem izglītības jomā. Skolēnu skaits aug, tāpēc 30-to gadu beigās tiek projektēta jauna skolas ēka un uzsākta tās celtniecība tagadējā Brīvības ielā 29. Skolas ierasto ritmu pārtrauc 2. pasaules kara notikumi, 50. gadu staļiniskais režīms un uzstājīgā skolu politizācija. Skolas pirmais izlaidums jaunajā ēka ir 1955.gada vasarā. 50.,60.,70.gados seko daudzpusīga un tradīcijām bagāta, bet arī padomju ideoloģijas diktēta skolēnu un skolotāju dzīve, tomēr vidusskola veidojas par reģionālu izglītības centru, iesaistot arvien vairāk jauniešu no tuvākas un tālākas apkārtnes.

Bet galvenais vienmēr ir un paliek mācību darbs, kurā īpaša vērība veltīta skolēnu loģiskās domāšanas attīstībai, patstāvīgā darba iemaņu izkopšanai. Pedagogi nepārtraukti paaugstina savas profesionālās kompetences kursos un semināros, iesaistās metodisko komisiju darbā.

Gadu gaitā, mainoties varām, skolai vairākkārt ir mainīts nosaukums. 1993. gadā pēc rajona padomes lēmuma skola uzsāk ceļu, lai atgūtu Valsts ģimnāzijas statusu. Šajā laikā pakāpeniski tiek atdalīta sākumskola. Pamatojoties uz pedagogu un skolēnu darba rezultātiem, Talsu pilsētas dome 1996. gada novembrī nolemj skolai atjaunot tās vēsturisko nosaukumu - Talsu ģimnāzija. Šajā gadā arī pilnībā tiek atdalīta sākumskola, bet ģimnāzijas klasēs skolēni sāk mācības pēc programmu principa. 2003.gadā, realizējot pilsētas izglītības attīstības koncepciju, notiek ģimnāzijas reorganizācija, atdalot pamatskolas 5., 6. klases. Tiek nodibināta Talsu 2.pamatskola – Talsu ģimnāzijas bāzes skola, kurā mācības turpina 5. un 6. klašu skolēni, bet Talsu ģimnāzijā mācības turpina 7. – 12. klašu skolēni. 2005. gada 26. februārī skolai piešķirts Valsts ģimnāzijas nosaukums.

Skolai ir senas un bagātas tradīcijas – zinību diena, salidojumi, skolotāju diena, fukšu balle, Lāčplēša dienai un LR proklamēšanai veltīti pasākumi, ziemas un pavasara saulgrieži, žetonu vakars, olimpiāžu uzvarētāju un labāko sportistu pēcpusdienas, sporta dienas un spēļu turnīri, pēdējais zvans. Demokrātiju skolā palīdz iedzīvināt Skolas dome, kas darbojas kopš 1988.gada, skolēnu pašpārvalde jeb skolēnu parlaments. Talsu Valsts ģimnāzija ir UNESCO asociēta skola kopš 1998. gada 17. jūnija, skola arī aktīvi iesaistās dažādos izglītības projektos.
Šodien Talsu Valsts ģimnāzija aicina zinošus, talantīgus, izglītībai motivētus jauniešus.


 

 

 

 

 

Ko par Talsu Valsts ģimnāziju un jauniešiem rakstīja
laikraksti 1924., 1931. un 1940.gadā
Tekstā saglabāta oriģinālā izteiksme un arī drukas kļūdas.
Ģimnāzija tolaik atradās tagadējā Talsu Novada muzeja ēkā.



„Talsu Balss” 1924.gada 4.jūlijā.

 Skolas dzīve. Valsts Talsu vidusskolas 3. abiturientu atlaišanas akts notika 19. jūnijā. Bez skolas pedagoģiskā personāla piedalījās vēl daži ielūgti viesi un skolas padomes locekļi. Skolas telpas skaisti dekorētas zaļumu vītnēm un meijām. Oficielo daļu atklāj skolas direktors Dreimanis ar īsu, piemērotu uzrunu. Pedagoģiskās padomes sekretārs Draviņš nolasa pārskatu no kura redzams, ka visi 24 audzēkņi, kuri mācījušies beidzamā klasē, ieguvuši gatavības apliecības. Pēc tam izsniedz apliecības. Jaunieši manāmi uzbudināti, trīcošām rokām tās saņem. Tad seko apsveikumi no skolas direktora Dreimaņa, sirmā skolotāja Cirķeļa, vecāku padomes priekšnieka Reinerta un pilsētas galvas Reiznieka. Šie apsveikumi ir kā ceļa soma tāla ceļa gājējiem - tik daudz padomu, tik daudz vēlējumu1! Visam sacītam izskan cauri noteikta doma – neaizmirsti savu skolu, skolotājus, tautību, tautu, mīlēt darbu un būt sabiedrības gaišam spīdeklim. Pēc oficiālās daļas bagātīgs tējas galds, pie kura jaunieši ar saviem audzinātājiem un paziņām sirsnīgi pavadīja kopā beidzamos brīžus. Asarām acīs jaunieši šķīrās no saviem audzinātājiem, no savas gaismas pils – skolas. Skolu beiguši sekošie audzēkņi un audzēknes: Ansabergs Kārlis, Celmiņš Kārlis, Freimans Indriķis, Garkalns Ēvalds, Kuģinieks Kārlis, Mediņš Alberts, Neimans Fricis, Pabērzs Bērtuls, Tāls Zamuels, Veinbergs Krišus, Veinbergs Pauls, Zariņš Jānis, Baumeisteru Anna, Dedziņu Marta, Grīvānu Irma, Jansonu Olga, Kalniņu Ella, Kunkulbergu Auguste, Morgenšternu Marija, Nātiņu Auguste, Paegļu Irma, Rozentālu Auguste, Sarkanābolu Anna un Stepju Elza. Pēc tautībām 23 kursu beigušie ir latvieši, 1 žīds.

„Talsu Balss” 1934.gads
Martā

Skolas bērni daudzkārt ar uzdevumiem dara tā, ka par piemēru domrakstus, referātus u.c. pārraksta viens no otra. Lai darbi nebūtu vienādi un nebūtu uzkrītoši. Tad, protams, ārējā forma tiek grozīta, bet saturā daudz neatšķiras no oriģināla. Šādu uzdevumu „veikšanu” sauc par „špikošanu” un „špikeri”, ja tos pieķer – tiek sodīti.

10.aprīlī

Tev būs skaitīt pātarus. Ģimnāziju direktoru apspriedē 24.martā nolēmuši, ka rīta pātaros ģimnāzijās obligatoriski jāpiedalās visiem skolēniem, kas nav atsvabināti no ticības mācībām. Un kas tad šos ies atsvabināt!

14.maijā

Savā laikā godinot mūsu lielā dzejnieka Raiņa piemiņu pils. dome nodibināja Raiņa stipendiju pie viet.vidusskolas. Noteikumos paredzēts, ka pils. valde budžeta kārtībā pabalsta trūcīgos un apdāvinātos skolniekus no viet. iedzīvotājiem, kuru vecāki cietuši brīvības cīņās. Skolas padome devusi atsauksmes par skoln. Voldemāru Kalpiņu un Birutu Kundziņš, kuriem arī pilsētas valde liek priekšā piešķirt : Kalpiņam Ls 200- un Kundziņai, kura skolu šogad beidz Ls 100- .

12.jūnijā

Talsu ģimnāzijas 1931.gada izlaidums. [vienkāršoti – reālās klases – ar dabaszinību, ģimnāzijas – ar humanitāru ievirzi] Reālās klases beidza: Feldmanis Marija, Leja Laura, Morgenšterne Elizabete, Pirvics Vera, Aukmanis Eduards, Bergmanis Teodors, Freibergs Ludvigs, Freidenfelds Aleksis, Hackinds Boruhs, Indriksons Rihards, Ieviņš Ernests, Kalniņš Leonīds, Lasenbergs Kārlis, Mucenieks Atis, Osis Žanis, Polis Fricis, Sedliņš Roberts, Šteinbahs Pauls, Zalkinders Bērs, Zanders Vilis, Zapackis Vladimirs, Zeldovs Meiers. Ģimnāzijas klases beidza: Biezais Valija, Bražus Helēna, Gerhards Dagmāra, Grundulis Ismena, Ieviņš Austra, Jēkabsons Estere, Kabilers Linda, Kundziņa Biruta, Lasmanis Ludmila, Pētersons Dora, Puduris Lida, Reinfelds Ilga, Sniedziņš Olga, Šteins Antonija, Tālbergs Estere, Vahšteins Milda. Šis bija 9.Talsu ģimnāzijas izlaidums. Par visu ģimnāzijas pastāvēšanas laiku to beigušas pāri par 300 personas.

Nelaimes gadījums. Š.g. 15. jūnijā Talsu ģimnāzijas sporta laukumā, Talsu žīdu tautas kluba sporta sekc. dalībnieks Zalkinders lecot pārlauza kāju. Talsu žīdu tautas kluba sporta sekcija izsaka cietušam savu dziļāko līdzjūtību un novēl drīzu izveseļošanos.

21.augusts.

Talsu Valsts ģimnāzijā mācību sākums 27.aug. Pēceksāmeni 25. un 26.aug. Jauniem skolēniem pieteicoties jāiesniedz pēdējā skolas liecība un vecuma (kristāmā) zīme. Pieteikšanās līdz 26.aug. ģimnāzijas kancelejā Mīlenbaha ielā 19. Kanceleja atvērta darbdienās no 10 – 14. Turpat dabujamas ziņas par mācības programmu, stipendijām, pabalstiem u.c.

11.septembrī

No Talsu valsts ģimnāzijas. Latvijas Universitātē iestāšanās pārbaudījumus izturējuši un uzņemti sekoši 17 absolventi: mehānikas nodaļā – Segliņš Roberts, Kalniņš Leonīds, Šteinbahs Pauls, Aukmanis Eduards, Zanders Vilis, tautsaimn. nodaļā – Osis Žanis, Mucenieks Atis, Indriksons Rihards, Danemanis Merija, valodniecības nodāļā – Grundulis Ismene, Reinfelds Ilga, Krastiņš Valija, Mālmeisters Milda, zobārstu nodaļā – Pudurs Lida, Gredzens Ņina, tieslietu nodaļā – Krigers Māra un lauksaimniecības nodaļā – Ieviņš Ernsts. – Novēlam jaunajiem censoņiem labas sekmes!

9.oktobrī

Talsu ģimnāzijas skolēnu panākumi. 26. un 27. sept. Rīgā notika vidusskolu sacīkstes vieglatlētikā. Piedalījās apm. 500 dalībnieku. Lai iegūtu vietas, bija jāiztur sīva cīņa. No Talsu ģimnāzijas sacīkstēs piedalījās H.Grīnbergs – lodes grūšanā un tāllēkšanā, Fr.Oto – 1500 m skriešanā. Abi dalībnieki iekļuva finālā un izcīnīja vietas. H.Grīnbergs saņēma arī izgl. Ministrijas balvu.

13.novembrī

Pabalstus izglītības turpināšanai Apr. valde 22.okt. sēdē piešķīra sek. personām: Valsts Talsu ģimnāzijas audzēkn. Nik. Šmidenbergam Ls 100-, Herm. Sūniņam, Marijai Apfelbaums, Elvīrai Leja, Reinim Sīpolaru un Austrai Zauders – katram Ls 500 . Kazdangas lauku vidussk. audzēkn. Teod. Kalniņam Ls 50, Rīgas skolotāju institūta audzēknim Fr.Kuratam Ls 50 – un L. Unversit. Lauks. fak. stud. Art. Ribekam Ls 50 – kopumā Ls 500. – ar šo pabalstu summas skaitās šinī māc. gadā izsmeltas.

20.novembrī.

Apbalvots. Ģimnāzijas skol. V.Melders Valsts Brīvības svētkos apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni par piedalīšanos Latvijas Brīvības cīņās.

11.decembrī

Revīzija. Pag. pirmdien Talsu valsts ģimnāziju revidēja vidusskolu dir. pal. Čuibe, pie kam atrada visu vislabākā kārtībā kā sekmju, tā arī disciplīnas ziņā.

18.decembrī

Siseņi sakauti. [siseņi – izsmejošs apzīmējums sociāldemokrātu jauniešu sporta organizācijai SSS – „Strādnieku Sports un Sargs”] Viet. ģimnāz. audzēkņi 2.dec. cīnījās šahā ar viet. Siseņiem, kurus pieveica ar ļoti labu rezultātu; 10 partijas uzvarēja un tikai 2 zaudēja. Atsevišķo spēļu rezultāti (katrs ar katru spēlēja 2 partijas; ģimn. minēti 1. vietā) : H. Grinbergs – Grinbergs – 2;0; Kalpiņš – Laukšteins 2:0: Liestiņš –Bumbiers 2:0; Otto – Jegers 2:0; Pēda – Bernšteins 2:0; Zalkinders- Pipars 0:2.

1940.gads
28.jūnijā

Talsu un apkārtnes darba jaunatne! Fašistiskā valdība, kura apspieda darba jaunatni, ir kritusi. Pār mums spīd pāri brīvības saule! Tādēļ, jaunieši, nepaliksim iepakaļ notikumiem, apvienosimies stingrās un patstāvīgās organizācijās. Darba Jaunatnes Organizācijas uzdevumi ir izglītoties politiskam darbam. Nostabilizēt jauniešu darba laiku un atalgojumu. Būt nomodā par jaunatnes vispārēju izglītību. Izlemt dažādus jautājumus un ierosinājumus. Līdz ar to uzaicinām visus jauniešus no 15 gadiem iestāties Talsu Darba Jaunatnes organizācijās Talsos, Mīlenbaha ielā 6/8 bijušā aizsargu štāba telpās katru dienu no pulksten 9 – 16 un 19.-21.

5.jūlijā

Strādnieku bērniem izglītību! Viena no galvenām Latvijas Komunistiskās Partijas prasībām ir dot bezmaksas izglītību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kādu mācības iestādi audzēknis lai neapmeklētu. Ulmaņa kliķes valdīšanas laikā izglītību varēja iegūt tikai mantīgā pilsonība. Vidusskolas durvis strādniekiem bija slēgtas pārmērīgi augstās maksas dēļ un ar ierobežoto skolnieku skaitu skolās. Tā valsts Talsu ģimnāzijā uz 32 brīvām vietām iestājas konkursa eksāmenu izturēja 54 personas. Tātad ārpus skolas jāpaliek 22 spējīgiem bez izglītības. Ģimnāzijas skolotāji saņem atlīdzību pēc pasniegto stundu skaita, bet tā kā Ulmaņa kliķes politika visu laiku bija - nelaist pie izglītības plašākas tautas masas – tad arī skolotāji nekad nesaņēma pietiekamu darbalgu, jo ierobežoto skolēnu skaita dēļ tiem bija visu laiku jāstrādā par pusalgu. Šāds stāvoklis nedrīkst turpināties! Skolotājiem jāsaņem pilna darbalga, bet strādnieku bērniem – izglītība. Par to Talsu ģimnāzijas vadītājiem jāpadomā laikā.

19.jūlijā

Talsu apriņķī visām skolā noteikts mācības uzsākt 9. septembrī. Atcelts agrākais rīkojums par obligatorisko formas tērpu nēsāšanu skolēniem, izņemot galvassegu. Reflektanti, kas pavasarī pēc pamatskolas beigšanas gribējuši, bet nav uzņemti ģimnāzijā, var pieteikties līdz 14. augustam.

Talsu valsts ģimnāzijā nākošā mācības gadā varēs uzņemt vairāk skolēnu nekā tas līdz šim bija atļauts. Lai noskaidrotu, cik pavisam vēlās ģimnāzijā iestāties un cik klašu sanāks, jāpieteicas līdz šā gada 14. augustam ģimnāzijas kancelejā, iesniedzot apliecību par 6.kl. pamatskolas beigšanu. Iestāšanās pārbaudījumu nebūs.

Izvēdināt arī Talsu ģimnāziju
Motto: laba zeme, plašas druvas
Radu asinis ir tuvas.

Tagad, kad visā valsts aparātā notiek plašas pārkārtošanas darbi, ar nolūku atkratīties no visa reakcionārā, ir atnācis arī pēdējais laiks padomāt par Talsu ģimnāzijas ievirzīšanu citās sliedēs.
Apskatot Talsu ģimnāzijas skolotāju sastāvu, durās acīs nepieļaujama, čamanisma laikiem raksturīga parādība, proti, daudzus ģimnāzijā nodarbinātus skolotājus vieno radniecības saites.
Ulmaņa kliķes valdīšanas laikā vairākus skolniekus slēdz no skolas vienīgi tāpēc, ka viņi atsacījušies lēkāt apkārt aizsargu dieva, 15. maija nakts nozieguma meistara Ulmaņa krūšutēlam. Tādus, kas līdz ar budžu dēliem un meitām nav dziedājuši līdzi oziannu kulaku un aizsargu aizstāvim, bez žēlastības meta no skolas ārā. Par šo nepatīkamu incidentu „ īstajiem motīviem” Talsu plašākām iedzīvotāju masām nekā neziņoja; šis noziedzīgās „izslēgšanas” skolotāju padomes sēdēs kārtoja mājas kārtībā. Tagad, kad visu Ulmaņa laiku iestāžu nebūšanas paradās dienas gaismā, arī šīs skandalozās rīcības galvenie vaininieki būs jāatmasko, lai plašās iedzīvotāju masas spētu pienācīgi novērtēt mūsu pedagogu savdabīgās audzināšanas paņēmienus.
Ģimnāzijā kā skolotājs darbojas kāds aizsargu barvedis Gr., kurš aktīvi piedalījās 1934. gada puča izvešanā. Par to viņam piešķīra skolotāja tiesības, kaut gan attiecīgos skolotāja pārbaudījumus viņš neizturējis. Kā „specs” militāros jautājumos viņš mēdza nicinoši izteikties par mūsu lielās kaimiņvalsts - varenās Sarkanarmijas kaujas spējām. Viņa cienītā kundze, maldinādama izglītības resoru, nekaunējās saņemt algu uz viņas meitas vārdu. Kad viņas vietu gribēja ieņemt tās pašas skolas bijušā absolvente, no trūcīgas ģimenes, viņa tika atraidīta.
Vēstures skolotāja nebeidz slavēt „Amerikas doktoru”, ar aizrautību citējot viņa „filozofiskās” runas un „slavenos domu graudus”, kuri skolniekiem apnika līdz riebumam. Arī šīs skolotājas antisemītiskā seja ir labi pazīstama.
Uzskaitot šos dažus faktus, nepieskaroties citu skolas darbinieku darbībai, mēs nebūt neuzsveram, ka šo nepieminēto skolotāju darbība ir slavējama vai vismaz apmierinoša. Nē, mūsu ģimnāzijas skolotāju lielākā daļa neredz vai nesaprot mūsu vēsturiskā laikmeta lielās pārvērtības, ko atnesusi mūsu brīvās republikas atjaunošana. Mūsu jaunās republikas inteliģencei, it īpaši pedagogiem, jāsāk nopietni domāt par sevis pāraudzināšanu cītīgi studējot tagad visiem pieejamo marksistisko literatūru u iepazīstoties ar mūsu draudzīgās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības skolu dzīves svarīgāko problēmu atrisināšanas jautājumiem. Lielākai tiesai antisemītiem, aizsargiem un pārliecinātiem fašistiem – vecās varas stutētājiem, mūsu skolas audzinātāju rindas būs jāatstāj. Pārējie kļūs par derīgiem un apzinīgiem pilsoņiem mūsu brīvajā demokrātiskajā republikā.

26.jūlijā

Talsu valsts ģimnāzijas audzēkņiem ieskaitot tos, kas nupat pieteikušies iestāties, ja viņi nekur tagad nav nodarbināti, jāreģistrējas ģimnāzijas kancelejā no 1. līdz 5. augustam lauksaimniecības darba grupu noorganizēšanai. Tāds ir izglītības ministrijas rīkojums.
Krievu valodas kursi. Pēc 1934. g. 15. maija Ulmaņa apvērsuma no visām Latvijas skolu programmām tika izmestas krievu valodas stundas. Tāpēc jaunatne tagad sāpīgi izjūt krievu valodas nezināšanas trūkumu. Lai šo jaunatnes izglītībā sisto robu aizpildītu, LDJS [Latvijas Darba Jaunatnes Savienība] Talsu rajona komiteja rīko krievu valodas kursus. Par lektoru uzaicināts ilggadīgs krievu valodas skolotājs Tīls. Mācības notiks divi grupās. 1. grupā mācīsies iesācēji, bet 2 grupā tie, kas drusku jau ir iepazinušies ar krievu valodu. Pirmā stunda notiks 2. augustā plkst. 20 LDJS Talsu rajona telpās – bijušā aizsardžu mītnē Mīlenbacha ielā 15. Visi LDJS Talsu nodaļas biedri, kas reģistrējušies uz krievu valodas kursiem tiek aicināti neiztrūkstoši ierasties. Kursos varēs piedalīties visi LDJS biedri un kandidāti (tie, kas iesnieguši anketes). Līdzi jāņem burtnīcas vai klades.